Pēc ilgām diskusijām koalīcijām nolemts atbalstīt satiksmes ministra piedāvājumu par ostu reformu Ventspilī un Rīgā, pirmdien, 15. martā, pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) to nodēvēja par ostu "kapitālo remontu", kas ļaus sākt labas pārvaldības tradīcijas valsts uzņēmumos.
Kariņš paskaidroja, ka pamatā ir doma abas ostas pārveidot par kapitālsabiedrībām.
Paralēli Pārresoru koordinācijas centrā Valsts kancelejā notiek darbs pie lielo valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modeļa maiņas. Mērķis, ko Kariņš ļoti atbalsta, ir pēc iespējas depolitizēt valsts kapitālsabiedrību pārvaldību un nodot profesionālo aktīvu pārvaldītāju rokās, kā arī mazu akciju daļu – 5-10% – kotēt fondu biržā, kas nestu vairākus labumus – attīstīt Rīgas Fondu biržu, nodrošināt uzņēmumos lielu caurskatāmību un augstus labas pārvaldības standartus, dot pensiju fondiem un iedzīvotājiem ieguldīt savu uzkrāto kapitālu, palīdzot audzēt kapitālsabiedrības.
"Ostas varētu būt valsts aktīvi, kas varētu tikt šādā veidā pārveidoti un citādi pārvaldīti. Uzsvars ir panākt to, lai visās kapitālsabiedrības laika gaitā atbrīvotos no politiskas kontroles, lai kādas valdības un koalīcijas arī nebūtu. Valdība koncentrētos uz stratēģiskiem lēmumiem, bet aktīvu pārvaldība tiktu profesionalizēta, tāds ir kopējais virziens," skaidroja Kariņš, norādot. Ka detaļas vēl precizēs Satiksmes ministrija.
Bordāns piebilda, ka Pārresoru koordinācijas centram iepriekš ne īpaši labi vedās ar kapitālsabiedrību pārvaldības maiņu, lai gan visās valdībās jau ilgstoši bijušas visādas ieceres. "Tomēr neviena no partijām lielākoties negribēja nodot savu ministriju kapitālsabiedrības šādai Eiropas parauga pārvaldībai. Starptautiskais audits jeb Pasaules bankas ziņojums par ostu pārveidi par kapitālsabiedrībām bija veikts jau 2013. gadā, un tas norādīja, ka tieši šādā veidā ostas būtu jāreformē," skaidroja Bordāns, uzsverot, ka satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) un viņa pārstāvētā partija nolēma negaidīt un startēt kā pirmie uz šādu kapitālsabiedrību pārvaldi.
"Mēs joprojām neesam nevienu savas partijas cilvēku virzījuši uz ostām atšķirībā no citām koalīcijas partijām, jo Linkaits no Satiksmes ministrijas virzījis ierēdņus vai speciālistus no malas. Tas ir tikai pussolis, jo ir nepieciešamas profesionāli veidotas padomes, un tas vajadzīgs, lai lielās ostas nekonkurētu savā starpā, bet konkurētu Baltijas mērogā ar Igaunijas un Lietuvas ostām. Tāpēc ir nepieciešams, lai šāda pārvaldība būtu visās lielajās ostās, bet pagaidām mums nav izdevies pārvarēt lobistu spēku attiecībā uz Liepājas ostu. Arī par Rīgu un Ventspili ir tikai ieceres un šodienas lēmums, ka ejam tiešām uz priekšu, bet vēl jālemj Ministru kabinetā un jāpieņem likums, teica tieslietu ministrs.
Veselības ministrs Daniels Pavļurs (AP) atzina, ka Covid-19 pandēmija neatceļ citas būtiskas reformas, tāpēc ministra pārstāvētā apvienība pārliecinoši atbalstīja jau daudzu gadu garumā nobriedušo ostu reformu. Visām trim lielajām Latvijas ostām būtu jābūt pārveidotām par valsts kapitālsabiedrībām ar skaidru un efektīvu pārvaldības modeli, bet partiju viedokļi atšķīrās, tāpēc panākta kompromisa vienošanās, ka pirms Liepājas ostas pārveides jāpabeidz pārveide Rīgas un Ventspils ostās un jāveic rezultātu izvērtējums. "Esam priecīgi, ka beidzot pēc divu gadu diskusijām šis valdības deklarācijā aplūkotais jautājums ieguva politisku virzību," teica Pavļuts.
Saeimas Nacionālās apvienības frakcijas vadītāja vietnieks Jānis Dombrava piebilda, ka partiju vienošanās par ostu reformu bija vienisprātis Rīgas un Ventspils ostu gadījumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
