Valsts prezidents Egils Levits ceturtdien, 25. martā, vērsies Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, lai tā nodrošinātu individuālo taisnīgumu nelikumīgi represēto personu reabilitācijā, kā arī politiski represētas personas statusa un nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanā, portālu "Delfi" informēja Valsts prezidenta kancelejas pārstāve Justīne Deičmane.
"Demokrātiskā tiesiskā valstī gan likumdevējam, gan tiesību piemērotājiem ir pienākums nodrošināt ne tikai vispārējo taisnīgumu, bet arī individuālo taisnīgumu konkrētos gadījumos," vēstulē Saeimas komisijai rakstījis Valsts prezidents.
Sevišķas raizes Valsts prezidents paudis par gadījumiem, kad valsts ir piešķīrusi kādai personai augstāko valsts apbalvojumu – Viestura ordeni – par sevišķiem nopelniem nacionālajā pretošanās kustībā, dalību nacionālajā pretošanās kustībā vai tās atbalstīšanu, bet šī persona nevar saņemt nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu, jo neatbilst likuma prasībām.
"Šādas nejēdzības likumdevējam vajadzētu ātri novērst, lai sekmētu vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu un neradītu cilvēkos neizpratni un papildus – netaisnīguma sajūtu," rakstīja Valsts prezidents.
Kā medijiem preses relīzē norāda Valsts kancelejas pārstāve, Levits uzsvēris: tas ir no Satversmes izrietošs valsts pienākums nodrošināt vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu un okupācijas režīma nodarījumu pārvarēšanu, lai sekmētu cilvēku aizskartās cieņas atjaunošanu un pārciestā korektu juridisku novērtējumu.
"Likumdevējam attiecīgie jautājumi kā tādi, kas ir būtiski mūsu valstij un sabiedrībai un sekmē vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu, būtu jārisina pašam, individuāli politiski izvērtējot katru konkrētu gadījumu un izlemjot to atbilstoši Satversmes un attiecīgo likumu mērķim un jēgai," ar Deičmanes starpniecību vēstīja Levits.
Šobrīd ne visos gadījumos likumi nodrošina individuālo taisnīgumu konkrētām personām saistībā ar nelikumīgi represētu personu reabilitāciju un politiski represētas personas statusa un nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu, norādījis Valsts prezidents.
Levits rakstīja, ka šādos gadījumos piemērots varētu būt politisks likumdevēja lēmums par individuālā taisnīguma nodrošināšanu konkrētā gadījumā, tam pašam izlemjot pēc būtības jautājumu par nelikumīgi represētu personu reabilitāciju, kā arī politiski represētas personas statusa un nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu.
Ar prezidenta vēstuli Saeimas komisijai var iepazīties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
