Kā Dziesmu svētku virsdiriģents sarakstīja slavenāko latviešu leģionāru dziesmu

“Paliec sveiks, mans mazais draugs, mūsu mīlas laiks bij’ jauks.” Vai negantākā versijā: “Paliec sveiks, mans mazais draugs, mani tramvajs nesabrauks.” 2. pasaules kara laikā sacerēta latviešu leģionāru dziesmu, kura tika dziedāta vēl ilgi pēc kara un ir populāra arī šodien. Ilgus gadus nebija zināmi dziesmas autori, un tai tika piedēvēti “tautas vārdi” un “tautas melodija”. Tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas atklājās, ka dziesmu 1942. gadā Austrumu frontē komponēja karavīrs Ēvalds Siliņš (1919-2015), bet vārdus sarakstījis vienības pavārs Ādolfs Urbāns (1924-2011). “Delfi” atskatās vēsturē, kā šī dziesma un tās komponists pārdzīvoja kara gadus.

Siliņš ir dzimis 1919. gada 10. martā Valkas apriņķa Ēveles pagastā. No 1932. gada līdz 1938. gadam viņš mācījās Priekuļu lauksaimniecības vidusskolā, tad iestājas Cēsu Skolotāju institūtā, tačupamācījās tajā tikai trīs dienas, jo kāds bijušais kursa biedrs pierunāja viņu doties darbā uz Lielplatones Lauksaimniecības darbu pētīšanas institūtu, kur Siliņš sāka strādāt par izmēģinājumu tehniķi. Turpat Lielplatonē viņš dibināja un vadīja jaukto kori.