Šogad VUGD vairāk nekā 700 reizes glābis dzīvniekus  (2)

Atzīmējot Pasaules dzīvnieku aizsardzības dienu, VUGD aicina iedzīvotājus pieskatīt un parūpēties par saviem dzīvniekiem, lai tie nenonāktu bīstamās situācijās.

Statistika liecina, ka visbiežāk glābēji palīdzējuši bīstamā situācijā nonākušiem mājdzīvniekiem – 391 gadījumos, bet 334 gadījumos – savvaļas dzīvniekiem un putniem.

Ugunsdzēsēju palīdzība bija vajadzīga gan laukos, gan arī pilsētās mītošajiem dzīvniekiem – šogad 356 gadījumos glābēji steigušies palīgā dzīvniekiem novados, 228 gadījumos – dzīvniekiem Rīgā, bet 174 gadījumos devušies uz citām valstspilsētu pašvaldībām. Pilsētās iedzīvotājiem bažas rada ne tikai mājdzīvnieki, bet arī ieklīdušie meža dzīvnieki, piemēram, čūskas, lapsas.

Visbiežāk dažādās likstās bija nokļuvuši kaķi – šogad jau 333 reizes glābēji devās palīgā kaķiem, kuri saviem spēkiem nespēja tikt lejā no koka, ielīda caurulēs vai arī iekrita ventilācijas šahtās un akās. 223 gadījumos tika glābti gulbji, baloži, bezdelīgas, kaijas, pīles, stārķi, strazdi, vanagi, vārnas, zvirbuļi un citi putni, kuri bija nokļuvuši nelaimē, piemēram, ielidojot ventilācijas šahtā un nespējot izkļūt laukā, sapinoties makšķernieku auklās. 57 gadījumos palīdzība bija nepieciešama suņiem, un vēl kopumā 57 reizes tika glābti aļņi, āpši, bebri, roņi, eži, ondatras, caunas lapsas un stirnas. Šogad 54 reizes glābēji steidzās glābt čūskas, kuras atradās dažādās ēkās un to pagalmos.

Lauku reģionos bieži glābēju palīdzība ir bijusi vajadzīga meža dzīvniekiem vai lieliem mājlopiem, kuri, piemēram, ir iestiguši dubļos, iekrituši akās vai vircas bedrēs. Dažkārt bez līdzcilvēku atbalsta ar traktortehniku ugunsdzēsējiem nebūtu bijis iespējams izglābt dzīvniekus.

Ne visos gadījumos, steidzoties palīgā nelaimē nokļuvušam dzīvniekam, šo palīdzību arī izdodas un ir iespējams sniegt. Ir situācijas, kad cilvēks, kurš izsaucis glābējus jo dzird, ka ventilācijas šahtā ir putns, iebilst cauruma izsišanai sienā, lai atbrīvota aiz tā iesprūdušu putnu. Šādos gadījumos glābēji palīdzēt dzīvniekiem nevar.

VUGD atgādina, ka iedzīvotājiem ir jāpieskata un jāparūpējas par saviem mājdzīvniekiem, lai nevērības vai neuzmanības dēļ tie neciestu. Piemēram, dzīvojamo māju iemītniekiem ir jāizvērtē, vai pusatvērts logs neradīs bīstamu situāciju kaķiem, kuri dažkārt mēģina izkļūt pa vēdināšanai atstātiem logiem un iesprūst logu ailē.

VUGD aicina ņemt vērā, ka ugunsdzēsēji nedodas uz visiem izsaukumiem, kuros nepieciešama palīdzība dzīvniekiem – gadījumos, ja dzīvnieks ir slims vai cietis, tad viņam var palīdzēt tikai veterinārārsts. Glābēji dodas uz tiem izsaukumiem, kuros nelaimē nokļuvušais dzīvnieks atrodas tādā situācijā, no kuras tas nevar izkļūt pats saviem spēkiem un ir apdraudēta tā veselība vai dzīvība.