Foto: LETA

Sociālajā vietnē "Facebook" mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Lidl" vārdā publicēts ieraksts par konkursu, kurā 200 cilvēkiem solīta ļoti vērtīga dāvanu karte – 50 tūkstoši eiro. Publiski pieejamā informācija liecina, ka "Lidl" vārdā uzdarbojas viltvārži, un to portālam "Delfi" apstiprina arī "Lidl Latvija" Korporatīvās Komunikācijas departamenta vadītāja Dana Hasana.

Ar ierakstu, kurš publicēts agri no rīta trešdienā, šī raksta publicēšanas brīdī nepilnu diennakti vēlāk dalījušies jau gandrīz 800 sociālā tīkla lietotāji, un tā popularitāte strauji aug.

Ieraksts (saglabājot oriģinālo rakstību) vēsta: "Šodien, oktobra beigās, mūsu uzņēmums izdalīs nejaušu 50 000 eiro kuponu 200 cilvēkiem. Uzraksti sava vārda pirmos burtus un saņem dāvanu karti ar šo vārdu. Piezīmes; Kopīgojiet šo ziņu un ierakstiet savu vārdu tālāk esošajā komentāru slejā Un ar uzvarētāju sazināsimies vēstulē...
Labi, paldies."

Ņemot vērā aktivitāti komentāros, kur daudzi lietotāji ievada sava vārda pirmos burtus, daļa cilvēku šim ierakstam, kas tapis no pirms dažām dienām izveidota profila, ir noticējuši. Profilā pie apraksta arī ievietota saite ar piebildi "oficiālā vietne", taču, tā kā izmantots hipersaišu saīsināšnas rīks "Tinyurl" aiz hipersaišu saīsināšanas, uzreiz nav redzams, uz kurieni saite pārvirza.

Uz to, ka tas ir labs pamats papildu piesardzībai, norāda arī Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska: "Oficiāli uzņēmumi nekad neizmantos saišu saīsinātājus savām mājas lapām."

Ir vairāki vienkārši paņēmieni, kā to noskaidrot, neuzklikšķinot uz saites un neriskējot atvērt potenciāli kaitnieciska satura lapu, piemēram, tādu, kas datorā uzstāda ļaunatūru. Redzams, ka šī "TinyUrl" saite nepavisam nepārvirza uz oficiālo "Lidl Latvija" vietni.

"Papētot tālāk, uz kurieni tad būtu aizvedusi "Facebook" viltus "Lidl" lapā norādītā "TinyUrl" adrese, redzams, ka tā aizved uz vietu, kur cilvēki tiek aicināti reģistrēties balvas saņemšanai," norāda Katkovska.



Kas tālāk pēc reģistrēšanās? "Spiežot "Reģistrējies šeit", cilvēks tiek aizvests uz šādu lapu, kur cilvēki tiek aicināti reģistrēties spēļu lapā par konkrētu samaksu (1,5 eiro nedēļā), un tā tiks pieskaitīta telefona rēķinam," norāda Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja. Jāatgādina, ka labāk gan uz šādām saitēm neklikšķināt un pašiem nepētīt, kurp tās aizved. "Nereti šādi tiek inficēti datori ar vīrusiem," piebilst Katkovska.

"Lidl Latvija" pārstāve Dana Hasana "Delfi" uzsvēra, ka šis nav "Lidl Latvija" izsludināts konkurss, un norādīja, ka ierakstam pievienotais foto nav no Latvijas veikaliem, bet lejupielādēts internetā. Tāpat arī šajā profilā izmantotais logotips neatbilst uzņēmuma logotipam.

Tādējādi secināms, ka šo konkursu, solot teju neticami dāsnas dāvanu kartes, izsludinājuši viltvārži.

"Šādu viltus "konkursu" ir daudz. Parasti tiek izmantoti tieši populārākie zīmoli un uzņēmumi, lai ļaunprātīgi izmantotu to atpazīstamību un uzticību sabiedrībā. No "Lidl" puses rīcība ir zibenīga. Ziņojam saviem starptautiskajiem kolēģiem, ziņojam attiecīgā sociālā tīkla administrācijai. Šie viltus "konkursi" tad arī tiek ātri bloķēti un dzēsti," papildina "Lidl Latvija" sabiedrisko attiecību menedžeris Ingars Rudzītis. Kā norāda "Lidl" pārstāvis, diemžēl arī viltvārži rīkojas ātri – kamēr uzņēmums tiek informēts par šādu konkrētu profilu vai viltus "konkursu", kamēr sūdzība aiziet līdz "Facebook" satura administratoriem, paiet laiks. "Bieži vien ļaundari paši viltus profilus ātri izdzēš, lai būtu grūtāk izsekojami un atrodami," piebilst Rudzītis.

Rudzītis iesaka pāris vienkāršus soļus, kā pārliecināties, vai konkursu tiešām izsludinājis īstais uzņēmums, vai tomēr tie ir viltvārži, kas piesavinājušies uzņēmuma identitāti.

  1. Pārliecināties, vai konts ir verificēts. Lielajiem uzņēmumiem un zīmoliem parasti ir zilais apstiprinājuma simboliņš. Arī "Lidl Latvija" sociālo tīklu (gan "Facebook", gan "Instagram") konti ir verificēti.
  2. Pārliecināties, vai informāciju par šādu konkursu vispār ir atrodama arī uzņēmuma mājaslapā vai reklāmas materiālos. Parasti jebkuram konkursam ir sava sadaļa uzņēmuma oficiālajā mājaslapā, kurā aprakstīti loterijas noteikumi, pieteikšanās kārtība balvām u.c. informācija.
  3. Galvenais punkts – uzņēmumi savos konkursos nekad neprasa cilvēkiem iesniegt sava bankas konta vai maksājuma kartes informāciju.
  4. Lai arī mēs visi ticam laimei un vēlamies vinnēt lielas balvas, jābūt tomēr nedaudz racionāliem. 50 tūkstošus eiro vērtas balvas 200 cilvēkiem nozīmē 10 miljonu eiro balfu fondu. Ne tikai Latvijas, bet pat Eiropas mērogā šāds konkurss būtu kas nedzirdēts, ja neskaita oficiālās valstu organizētās loterijas ar milzīgajiem balvu fondiem.

Līdzīgus padomus sniedz Katkovska, mudinot pievērst uzmanību tam, kad lapa ir izveidota. Krāpnieciskas lapas visbiežāk nav senākas kā vien pāris dienas vai nedēļas. Tāpat jāpievērš uzmanība tam, cik lapai ir sekotāju un kādi tie ir. "Iespējams, vairums ir viltus profili, kam ir vai nu ļoti maz sekotāju vai arī tie ir tūkstošos. Jāpievērš uzmanība, vai bez izsludinātā konkursa lapā ir vēl kādi ieraksti. Vai ir norādīts uzņēmuma nosaukumam atbilstošs mājas lapas domēns. Vai ir norādīta uzņēmuma adrese un kontaktinformācija," skaidro Katkovska. Īstu konkurus gadījumā informācija par to būs arī uzņēmuma oficiālajā vietnē. Ja citur nekas nav minēts par konkrēto konkursu, tad tā diezgan droši ir krāpšana
Kādi parasti ir viltvāržu nolūki?

"Paņēmiens aizvilināt cilvēkus uz citām vietnēm visbiežāk tiek izmantots divos nolūkos – lai panāktu, ka cilvēks reģistrējas pakalpojumu saņemšanai par naudu (kā tas ir parādīts piemērā augstāk), vai lai nopelnītu uz klikšķu skaitu. Tiek izveidot lapa, un izveidotājs vēlas ātri nopelnīt. Viens no veidiem ir panākt, ka izveidotajā lapā rādās reklāmas. Lapai ir jābūt gana apmeklētai, lai kāds gribētu tajā reklamēties un maksāt par to naudu. Tāpēc lapas izveidotājs izvieto sociālajos tīkos "reklāmas", izmantojot populāru zīmolu vizuālo identitāti un aizvilina cilvēkus uz savu lapu, nodrošinot tai pietiekošu klikšķu skaitu. Savukārt krāpšanas paņēmiens ar mērķi panākt, ka cilvēki kaut kur reģistrējas, tiek izmantots vai nu nolūkā panākt, ka cilvēks, pats to nemanot, pierakstās maksas pakalpojumu saņemšanai vai arī lai izvilinātu no cilvēka kontaktinformāciju – e-pastu un tālruņa numuru. Pēc tam šī informācija tiek ievadīta datubāzēs un datubāzes pārdotas dažādām kompānijām, kas pēc tam "bombardē" cilvēkus ar saviem mārketinga vai krāpnieciskiem piedāvājumiem, lai izvilinātu no cilvēkiem naudu," biežākos krāpnieku mērķus ieskicē Katkovska.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!