Jūrmalas domes lēmums par iebraukšanas maksas palielināšanu līdz trim eiro un tās iekasēšanu visu gadu atbilst Satversmei, atbildē kādam iedzīvotājam secinājis tiesībsargs.
Tiesībsarga birojā kāds iedzīvotājs bija vērsies ar lūgumu vērtēt Jūrmalas domes lēmumu noteikt iebraukšanas maksu pilsētā trīs eiro apmērā līdzšinējo divu eiro vietā un maksas iekasēšanu visu cauru gadu, nevis tikai vasaras sezonā, kā tas ir spēkā patlaban.
Iedzīvotājs lūdzis tiesībsargu vērtēt lēmuma atbilstību Satversmes 91. pantam un likuma "Par autoceļiem" 6. panta pirmajai daļai.
Apstrīdētā norma paredz, ka nodevu nemaksā, ja iebraukšanas dienā īpaša režīma zonā Jūrmalā saņemta caurlaide par fiziskajai personai īpašumā, valdījumā vai turējumā esošo transportlīdzekli, kas reģistrēts uz šīs personas vārda Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai citas valsts transportlīdzekļu reģistrā, ja persona ir deklarējusi dzīvesvietu Jūrmalas pilsētā vai personai piederošais nekustamais īpašums atrodas Jūrmalas pilsētā.
Satversmes 91. pants noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
Kā skaidro tiesībsargs, Satversmes 91.pants iekļauj divus principus – vienlīdzības principu (pirmais teikums) un diskriminācijas aizlieguma principu (otrais teikums).
Tiesībsargs secinājis, ka caurlaides iebraukšanai Jūrmalas valstspilsētā iegādes un līdz ar to nodevas samaksas leģitīmais mērķis noteikts Noteikumu 2. punktā un tas ir samazināt transportlīdzekļu satiksmes intensitāti Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā un veicināt videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.
Savukārt no nodevas samaksas iekasētos līdzekļus uzskaita pilsētas pamatbudžetā un izlieto tūrismam un kūrorta attīstībai labvēlīgas vides radīšanai, vides aizsardzībai, kultūras pieminekļu aizsardzībai, kā arī sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai.
Tiesībsargs norāda, ka pašvaldībai pienākums rūpēties par vietējo iedzīvotāju interesēm, tostarp pienācīgā pašvaldības budžeta finanšu līdzekļu izlietojumā, atzīstams par leģitīmu un izvēlētā pieeja, tiesībsarga ieskatā, sasniedz minēto leģitīmo mērķi.
Vērtējot, vai ir atzīstams, ka ir ievērot samērīgums šā mērķa sasniegšanā, tiesībsargs konstatē, ka Noteikumi paredz virkni personu kategoriju, kurām pie Noteikumos nodefinētiem apstākļiem, ir iespējams saņemt atvieglojumus valsts nodevas samaksai caurlaižu iegādei.
Savukārt likuma "Par autoceļiem" 6. panta pirmā daļa nosaka, ka "valsts autoceļi un pašvaldību autoceļi un ielas lietojamas bez maksas, ja likumā nav noteikts citādi".
Kā norāda tiesībsargs, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments ir secinājis, ka likuma "Par autoceļiem" regulējums attiecas uz autoceļiem, ar ko saprot transportlīdzekļu satiksmei izmantojamās inženierbūves ārpus pilsētas robežām.
Pilsētu teritorijā transportlīdzekļu satiksmei paredzētās inženierbūves ir ielas, un tās ir attiecīgo pašvaldības iestāžu pārziņā, kas nosaka ielu uzturēšanas un lietošanas kārtību. Tātad nosakot, vai konkrētā būve ir atzīstama par autoceļu vai par ielu, galvenā pazīme ir inženierbūves atrašanās vieta – ārpus pilsētas vai pilsētas teritorijā.
Turklāt likuma "Par autoceļiem" noteikumi nav attiecināmi uz ielām, ja vien likumā tieši nav noteikts citādi, pauž tiesībsargs, secinot, ka likuma 6. panta pirmā daļa uz Jūrmalas pilsētas domes noteikumu regulējumu nav attiecināma.
Tiesībsargs papildus norāda, ka atbilstoši likuma "Pa nodokļiem un nodevām" pašvaldības nodeva ir pašvaldības domes noteikts obligāts maksājums pašvaldības pamatbudžetā vai speciālajā budžetā šajā likumā paredzētajos gadījumos. Pašvaldības nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar pašvaldības vai tās iestādes veiktās darbības izmaksu segšanu. Pašvaldības nodevas objekts atbilstoši minētā likuma 12. panta pirmās daļas 6. punktam var būt transportlīdzekļu iebraukšana īpaša režīma zonā.
Tiesībsargs akcentē, ka, lai gan nav konstatēts, ka Jūrmalas pilsētas dome ar lēmumu paaugstināt iebraukšanas maksu pilsētā un tās noteikšanu visa gada garumā būtu pārkāpusi hierarhiski augstākus normatīvos aktus, tā ir pat paplašinājusi to personu kategorijas, kas ir tiesīgas būt atbrīvotas no nodevas samaksas.
Patreiz spēkā esošais regulējums nosaka, ka no nodevas maksājuma ir atbrīvotas personas, kas Jūrmalas valstspilsētā ir deklarējušas dzīvesvietu, tur pieder īpašums vai nodots lietošanā personai uz īres līguma pamata (arī izglītības iestādes dienesta viesnīcās dzīvojošie).
No nodevas atbrīvotas arī saimniecisko darbību reģistrējušas personas, kam nekustamais īpašums Jūrmalā ir nodots lietošanā, kā arī personas, kas nekustamo īpašumu ir ieguvušas valdījumā.
Jau ziņots, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nosūtījusi vēstuli Jūrmalas pašvaldībai ar aicinājumu pārskatīt domes lēmumus paaugstināt nodevu par iebraukšanu pilsētā un pagarināt nodevas piemērošanas periodu no pieciem mēnešiem līdz kalendārajam gadam.
Paredzēts, ka jaunais regulējums Jūrmalā stāsies spēkā 2022. gada 1. aprīlī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
