Sieviete sniedz patvērumu klaiņojošam sunim un tiek apsūdzēta kriminālpārkāpumā  (16)

Portālam "Delfi" Baiba stāsta, ka suni pamanīja klaiņojam -22 grādu salā pērn janvārī uz nomaļa lauku ceļa Ērgļu novadā un ielaida to savā automobilī sasildīties.

"Sestdienas rīta agrumā kopā ar vīru braucām bļitkot uz ezeru netālu no viņa drauga īpašuma Ērgļos. Pa ceļu skrēja suns. Es uzreiz apstājos, jo ceļš ir šaurs un apbraukt nevarēju. Atvēru durvis un suns ielēca mašīnā. Priecīgs, ka ticis siltumā," stāsta Baiba. Uz ceļa cilvēku nav bijis un tuvumā atrodas tikai viens īpašums, saimniecība ar voljēru. Sieviete līdzās tam apturējusi savu auto un mudinājusi dzīvnieku izkāpt, bet tas atteicies. Viņa suni aizveda uz tuvāko veterināro klīniku Ogrē, jo bažījās, vai aukstums dzīvniekam nav kaitējis. Veterinārārsti veica pārbaudi un nepilnu gadu veco kuci atzina par pietiekami veselīgu. Tiesa, čipota tā nebija, tāpēc saimniekus noskaidrot neizdevās.

"Mēs nezinājām, ko iesākt," atzīst Baiba. "Aizvedām uz mājām Mārupē un dažādās interneta vietnēs sākām interesēties, vai suns tiek meklēts." Sieviete vēlējusies atrast saimniekus, noskaidrot, kāpēc dzīvnieks viens pats skrējis tādā aukstumā, kādos apstākļos tas tiek turēts. "Es pārliecinājos, ka suns tika būrī (foto albumā otrais attēls) turēts. Tur nav ne suņa būdas, nekā. Uzskatu, ka sunim vajadzīga labturība, piemēroti apstākļi. Telefonsarunā to pateicu sievietei, kura sevi uzdeva par suņa saimnieci."

Mēneša laikā, ko suns pavadīja Mārupē, Baiba dzīvnieku attārpoja, vakcinēja, sterilizēja un čipoja, reģistrējot uz sava vārda Latvijas lauksaimniecības datu centra mājdzīvnieku reģistrā.

Tiesa gan, par savām aizdomām, ka līdz šim suns turēts neatbilstošos apstākļos, Baiba Pārtikas un veterinārajam dienestam nepaziņoja. Par savu atradumu viņa telefoniski informēja Madonas policijas iecirkni. Lūdza arī padomu, kā rīkoties, ja pastāv bažas, vai sunim nedraud briesmas iepriekšējā mājvietā.

"Viņi man ieteica ziņot PVD un norādīja, ka galvenais ir rūpēties, lai suns nevienu neapdraud," sarunas saturu atstāsta Baiba. "Es dienestam piezvanīju un man paskaidroja, ka pārbaudi nav iespējams veikt, ja dzīvnieks nav uz vietas. Cilvēki, kas uzdevās par suņa saimniekiem, pārtiek no vistu turēšanas, man šķita, ka PVD pārbaudes viņiem nav vajadzīgs un ka es ar viņiem tāpat varēšu savstarpēji saprasties un vienoties."

Tāpēc liels bija sievietes pārsteigums pērn februārī pie sava mājokļa redzēt Madonas policistus, kuri informēja Baibu, ka viņa suni ir nozagusi un tas jāatdod saimniekiem. Kopš tā brīža jaunajai sievietei nav nekādu ziņu par suņa gaitām. Viņa tiek apsūdzēta par dzīvnieka nozagšanu no voljēra. Policija pieprasa Baibu Vilkaušu saukt pie atbildības pēc krimināllikuma 180. panta pirmās daļas par zagšanu nelielā apmērā. Par to draud vai nu brīvības atņemšana uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai probācijas uzraudzība vai sabiedriskais darbs, vai naudas sods.

Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) skaidro, ka gadījumos, ja pie cilvēka nonāk dzīvnieks, kuram nepieciešama palīdzība, vispirms ir jāvēršas pie veterinārārsta, kas novērtēs dzīvnieka veselības stāvokli un vajadzības gadījumā sniegs palīdzību, kā arī pēc Latvijas lauksaimniecības datu centra datiem noskaidros īpašnieku. Ja dzīvnieka reģistros nav, tas jāved uz patversmi, kas nodarbosies ar īpašnieka meklēšanu vai arī jāziņo pašvaldībai, kas turp kustoni nogādās. Savukārt, ja īpašnieks zināms, bet radušās aizdomas, ka par dzīvnieku pienācīgi nerūpējas, jāziņo atbildīgajam dienestam – PVD.

"Cilvēkiem ir ļoti daudz iespēju ziņot īpašniekam par atrastu suni, tostarp sociālie tīkli. Noteikti vajadzēja iesaistīt kompetentās iestādes. PVD ir struktūrvienības, kas apseko norādītās adreses," pauž PVD pārstāve Mairita Riekstiņa.

Valsts policijā norāda, ka patlaban, kamēr tiesa nav pieņēmusi gala lēmumu, Baibas gadījumu plaši komentēt nedrīkst. Kriminālprocess Vidzemes reģiona pārvaldes Madonas iecirknī sākts, saņemot cietušās personas iesniegumu par iespējamu dzīvnieka zādzību. Likumsargi iespējamo pārkāpumu izmeklēja, konstatēja noziedzīga nodarījuma pazīmes un 2021. gada aprīlī lietu nosūtīja kriminālvajāšanas uzsākšanai prokuratūrai, kas cēla apsūdzību un to nosūtīja tiesai vērtēšanai.

Tomēr Baibas advokāti Gundegu Miķelsoni, kurai ir liela pieredze lietās, kas saistītas ar suņu un citu dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumiem, izbrīna, kādēļ Baibas rīcībā saskatīts kriminālpārkāpums.

"Zagšana ir tad, kad cilvēks grib iedzīvoties mantkārības nolūkā. Baibas gadījumā viņa suni pieņēma, jo viņai bija tā žēl. Nebija ne ūdens, ne barības, ne vietas, kur patverties. Izmitinot dzīvnieku, viņa ir cietusi tikai zaudējumus," akcentē sievietes advokāte. Tāpat viņa norāda, ka šobrīd lietā vispār nav nekādu pierādījumu, ka suns ir kaut ko maksājis. Tādējādi neizprotama ir policijas rīcība, piemērojot Baibai vissmagāko juridiskās atbildības veidu, kas var radīt nopietnas sekas personas turpmākajā dzīvē.

Miķelsones pieredzē ir zināms konkrēts gadījums, kad cilvēkam tika bojāta manta 70 eiro vērtībā, taču policija šo nodarījumu uzskatīja par maznozīmīgu un kriminālprocesu neuzsāka. "Bet šeit – bez pierādījumiem – suns novērtēts par 20 eiro, lietu virza uz tiesu. Kāpēc tāda nekonsekvence?" pretrunīgumu izgaismo advokāte. Viņas praksē Baibas Vilkaušas gadījums ir pirmais, kad par suņa zādzību uzsākta krimināllieta. Advokātei bijusi pieredze lietās par cietsirdīgu izturēšanos pret suni, par to, ka suns sakodis cilvēkus, par nogalinātiem dzīvniekiem.