Fоtо: F64
Latvija plāno jaunu katastrofu pārvaldības centru būvniecību Kandavā, Saulkrastos, Rūjienā, Aizputē, Priekulē, Dagdā, Ilūkstē un Iecavā, šīs daudzmiljonu ieceres finansējot no valsts budžeta līdzekļiem. Šajos centros vienuviet plānots izvietot gan ugunsdzēsības depo, gan Valsts policijas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta struktūrvienības.

Savukārt no ES Atveseļošanas fonda līdzekļiem līdzīgus centrus iecerēts uzbūvēt Liepājā, Daugavpilī, Madonā, Alūksnē, Līvānos, Salacgrīvā, kā arī, iespējams, vai nu Tukumā un Talsos vai Viļānos un Alsungā, kuros vienuviet plānots izvietot ne tikai policijas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, bet arī Valsts robežsardzes, Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra, Informācijas centra, Nodrošinājuma valsts aģentūras un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes struktūrvienības.

Precīzus termiņus šīm iecerēm atbildīgās iestādes gan nenosauc. Ministru kabinets (MK) otrdien uzklausīja Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojumu par vēlmi stiprināt katastrofu risku pārvaldības sistēmu Latvijā, tai skaitā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) spējas un infrastruktūru. Tiek akcentēts, ka katastrofu risku pārvaldības sistēmas stiprināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām ir viena no svarīgākajām prioritātēm ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas attīstībai.

Kā Latvijai būtiskākos klimata pārmaiņu izraisītos riskus IeM nosauc sezonu perioda izmaiņas, ugunsgrēkus, kaitēkļu un patogēnu savairošanos, koku slimības, vietējo sugu izstumšanu, jaunu sugu ienākšanu, elpošanas sistēmu slimību izplatību, infekcijas slimības, karstuma dūrieni, kā arī citus. Savukārt civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanā klimata pārmaiņu radītie riski var būt mežu un kūdras ugunsgrēki, kā arī vētras un jūras vējuzplūdi, spēcīgas lietusgāzes un to izraisītie plūdi, pavasara pali un ledus sastrēgumu izraisīti plūdi.

Līdzekļus paredzēts novirzīt tādām VUGD prioritātēm kā specializēto reaģēšanas transportlīdzekļu modernizēšana un pasākumi tehnisko resursu nepietiekamības novēršanai, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas apmācību kompleksa būvniecība, pārvietojamu un stacionāru drošības klašu izveide prevencijas pasākumiem, VUGD amatpersonu ikdienas teorētiskās apmācības, jauna mācību poligona izveide, 112 platformas ieviešana, agrīnās brīdināšanas sistēmas modernizācija, ieviešot šūnas apraides tehnoloģiju, katastrofu zaudējumu datubāzes izveidi, vienotās ugunsdrošības un civilās aizsardzības platforma un ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku novērtēšanas instrumenta ieviešanu.

Depo sadārdzinājums

Iekšlietu ministrija valdībā arī ziņoja par topošajiem ugunsdzēsības depo Aizputē, Dagdā, Iecavā, Ilūkstē, Kandavā, Priekulē, Rūjienā un Saulkrastos, kur radies būvniecības izmaksu sadārdzinājumu.

Saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu būvniecības nozarei Latvijā ir radusies negatīva ietekme, izraisot strauju un neprognozējamu būvizstrādājumu cenu kāpumu, kā arī atsevišķu būvizstrādājumu nepieejamību un darba spēka iztrūkumu. Ievērojot to, ka iepirkums iepriekš minēto VUGD depo būvniecībai ir veikts un būvdarbu tāmes sagatavotas jau 2021. gadā, būvkomersanti, kuri veic šo VUGD depo būvdarbus, vērsās pie pasūtītāja - Nodrošinājuma valsts aģentūras, iesniedzot detalizētus aprēķinus par radušos sadārdzinājumu 3 164 872 eiro apmērā.

Ievērojot attiecīgā pasākuma īstenošanai piešķirtos līdzekļus un to apguvi iepriekšējā periodā, VUGD depo būvniecības turpināšanas nodrošināšanai ir radies finansējuma iztrūkums 2022. gadā 2 988 321 eiro un 2023. gadā - 316 488 eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka jauno depo būvniecība ir vitāli nepieciešama, lai stiprinātu iekšlietu nozari, Iekšlietu ministrija radusi iespēju daļēji rast finansējumu sadārdzinājuma segšanai 2022. gadā 948 855 eiro apmērā, ierosinot finansējuma pārdali starp programmām, apakšprogrammām un pasākumiem.

Vēl 248 713 eiro sadārdzinājuma segšanai paredzēti no līdzekļiem, kas bija paredzēti VUGD depo aprīkojuma iegādei, taču ievērojot šo izdevumu ekonomisko raksturu, tos nav bijis iespējams piesaistīt minētajam mērķim. Pārējo 2022. gadam nepieciešamo finansējumu 1 790 753 eiro apmērā paredzēts segt no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem, lēma valdība.

Vienlaikus sadārdzinājuma segšanai trūkstošo finansējumu 2023. gadā 316 488 eiro apmērā Iekšlietu ministrija ir apņēmusies nodrošināt tās pamatfunkciju izpildei piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Civilās aizsardzības sistēma - regresējusi

Civilās aizsardzības sistēma Latvijā ir regresējusi, to Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēdē otrdien atzina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadošais eksperts Arnis Šults, ziņoja aģentūra LETA.

Šults norādīja, ka pagājušā gadsimta 90.gados Latvijā darbojās civilās aizsardzības centri, kas teritoriāli bija sasaistīti ar rajonu centriem. Līdzīga sistēma esot izveidota kaimiņos - Lietuvā un Igaunijā, kur ir apriņķu teritoriālais līmenis un ar to sasaistīta civilās aizsardzības sistēma. Savulaik esot izskanējis ierosinājums, ka Latvijai būtu nepieciešami aptuveni deviņi šādi centri, sekojoši pietiktu, ja civilās aizsardzības sistēmas centrus izvietotu valstspilsētās. Tika aplēsts, ka viens šāds centrs ietvertu teritoriju ar aptuveni 200 000 iedzīvotāju, kas būtu pietiekams tvērums.

Saeimas komisijā tika uzsvērts, ka nav runa par jaunu pašvaldību radīšanu, bet par centriem, kuros notiktu sadarbība civilās aizsardzības jomā. Diskusijā izskanēja, ka civilās aizsardzības sistēmas stiprināšanai būtu jānotiek "caur teritoriālo prizmu".

Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas vadītājs Raimonds Bergmanis (ZZS) aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka šodienas Latvijas dienas kārtībā jābūt civilās aizsardzības sistēmas iedzīvināšanai. Viņaprāt, fakts, ka Latvijā ir labi izstrādāts Civilās aizsardzības likums, nenozīmē, ka atbildīgie dienesti un Latvijas sabiedrība ir gatavi vienotai rīcībai ārkārtas situācijā.

"Lai arī esam NATO dalībvalsts un Latvijai nav tieša militāra apdraudējuma, arī mūsu pienākums ir iekšēji mobilizēties un izdarīt gadiem neizdarītos mājas darbus civilās aizsardzības jomā. Lai Latvija spētu sevi aizstāvēt agresora uzbrukuma gadījumā un Latvijas iedzīvotāji būtu zinoši reaģēt dažādās krīzes situācijās, arī dabas katastrofu gadījumos, ir operatīvi jāstiprina sistēma valsts un pašvaldību līmenī, kas spētu darboties jebkāda veida krīzes situācijā," akcentēja Bergmanis.

Bergmanis skaidroja, ka pašvaldību uzdevumiem ir jābūt vairākiem - koordinācijas darbi un risinājumi attiecībā uz cilvēku drošību trauksmes gadījumā. Vajadzības gadījumā tā ir arī vienošanās panākšana ar privātpersonām, kuru īpašumā atrodas drošas patvertnes.

Tāpat Bergmaņa ieskatā pašvaldību uzdevums ir vienota monitoringa centra izveide, kā arī informācijas sagatavošana iedzīvotājiem par rīcību ārkārtas situācijā un iedzīvotāju apmācība civilās aizsardzības pamata iemaņu apgūšanā.

Treškārt, uzskata Bergmanis, katrai ministrijai ir jāizvērtē un jāsaprot sava un savā pakļautībā padoto iestāžu gatavība rīcībai ārkārtas situācijā saskaņā ar visaptverošo valsts aizsardzību.

"Mums jābūt pārliecībai par pārtikas, degvielas, medikamentu rezervēm," norāda Bergmanis.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !