NA tomēr 'Progresīvajiem' atteikusi tikšanos  (19)

Vēl piektdien partija esot saņēmusi informāciju, ka tikšanās notiks, tāpēc "Progresīvie" esot sākuši tai gatavoties, norādīja politiķis. "Diemžēl ir saņemts diezgan gļēvulīgs atteikums," sacīja Briškens, atzīmējot, ka "Progresīvie" to interpretē kā nevēlēšanos sēsties pie viena galda, lai pārrunātu valstij kritiskās darba prioritātes.

Tā ir tendence, ko partija esot novērojusi gan attiecībā uz NA, gan arī citu iespējamo koalīcijas partneri – "Apvienoto sarakstu" (AS). Apstākļos, kad visām partijām vajadzētu diskutēt par darāmo krīzes situācijā – gan attiecībā uz energocenu krīzes pārvarēšanu, gan drošības stiprināšanu un ekonomisko attīstību, šādas sarunas nenotiekot, pauda partijas līderis.

NA tikšanās atteikumu esot pamatojusi ar partijas valdes lēmumu, ka koalīcija ir jāveido trim partijām – NA, AS un "Jaunās vienotības" (JV), norādot, ka sarunas starp NA un "Progresīvajiem" būtu iespējamas tikai pēc valdības izveidošanas, stāstīja Briškens.

Savukārt Nacionālās apvienības (NA) valdes pārstāve Ināra Mūrniece klāstīja, ka valdības veidošanas sarunas šobrīd aizņemot "ārkārtīgi daudz laika", tāpēc NA nevarot izbrīvēt laiku sarunai ar "Progresīvajiem".

Tāpat turpinās gan parlamenta sēdes, gan arī valdības sēdes, un tiek virzīti dažādi jautājumi, skaidroja Saeimas spīkere. "Mēs noteikti labprāt tiksimies ar "Progresīvajiem" un runāsim, kad būs beigušās valdības veidošanas sarunas," sacīja Mūrniece. NA labprāt iepazīšoties ar partiju, lai kopīgi spriestu par darbu parlamentā. Taču pašlaik partija neredzot nepieciešamību runāt ar "Progresīvajiem".

"Divas no četrām partijām, kas ir iesaistītas koalīcijas veidošanā, izvēlas aizkulisēs dalīt amatus, nevis runāt jautājumus par tiesiskumu un labu pārvaldību," NA pozīciju vērtēja Briškens. "Progresīvajiem" šāda pieeja neesot pieņemama, tāpēc viņi turpinās dialogu par prioritāri veicamajiem darbiem ar JV.

"Progresīvie" ir saņēmuši aicinājumu tikties ar JV pārstāvjiem trešdien, 19.oktobrī, plkst.9. Sarunā abas partijas turpināšot pārrunāt prioritāri veicamos uzdevumus.

Savukārt neformālās tikšanās laikā ar AS bezpartejisko līderi Uldi Pīlēnu "Progresīvie" ir iepazinušies ar viņa personīgo politisko redzējumu un uzskatiem, sacīja Briškens, norādot, ka partijai nav radusies pārliecība, ka tā ir partijas kopīgā nostāja. "Progresīvajiem" nebija iespēja tiesiskuma un pārvaldības jautājumus izrunāt klātienē ar pārējiem apvienības biedriem, jo formālu tikšanos AS atteica.

Daļa no demokrātijas ir arī sarunas kultūra, pauda Briškens. Pēc viņa teiktā, izvairīšanās no sarunas un savstarpējo ideju apmaiņas par valstiski steidzamākajiem uzdevumiem "Progresīvajiem" radot nopietnas bažas par NA un AS patiesajiem motīviem koalīcijas veidošanā. Kopīgu sarunu rezultātā būtu jāatrod labākos risinājumus valstij, vienlaikus pārstāvot pēc iespējas plašāku sabiedrības loku, uzskata partijas līderis.

Briškens uzsvēra, ka "Progresīvie" ir gatavi darboties arī kā "valstiski atbildīga, jaudīga opozīcija", taču NA un AS izvairīšanās no sarunas esot kā "sarkanais karogs" demokrātijas kontekstā.

Kā ziņots, Valsts prezidents Levits pilnvarojis JV līderi Kariņu veikt konsultācijas ar pārējām partijām par iespējamas koalīcijas izveidošanu.

Pēc 14. Saeimas vēlēšanām koalīcijas veidošanas sarunās galvenais domstarpību jautājums ir par to, cik partneriem būtu jāietilpst jaunajā valdībā un koalīcijā. Sarunu vadītāja JV vēlētos, ka koalīcijā būtu četri politiskie spēki - JV, AS, NA un arī "Progresīvie", turpretim AS un NA "Progresīvos" koalīcijā redzēt nevēlas.

JV jaunajā Saeimas sasaukumā ieguvusi 26 mandātus, AS – 15, NA – 12, bet "Progresīvie" – desmit, tātad ar "Progresīvajiem" koalīcijai parlamentā būtu 64 balsis, bet bez – 54.