Pēdējās dienas strādājošā 13. Saeima tomēr nepieņems gala lēmumu par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, tādējādi par to būs jālemj 14. Saeimai.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 19. oktobrī, vienojās lūgt Saeimas prezidiju izslēgt no ceturtdien, 20. oktobrī, gaidāmās parlamenta sēdes ar valsts aizsardzības dienesta ieviešanu saistītos likumprojektus.
Šādu lēmumu komisijas vadītājs Juris Rancāns (K) pamatoja ar faktu, ka par likumprojektiem atbildīgā komisija trešdien nespēs izskatīt visus iesniegtos priekšlikumus otrajam, galīgajam lasījumam. Iepriekš šiem likumprojektiem tika piešķirta steidzamība, tomēr komisija vienojās aicināt Saeimu to atcelt.
Kā atzina Rancāns, Valsts aizsardzības dienesta likumprojektam otrajā lasījumā iesniegti 102 priekšlikumi, kā arī vairāk nekā 20 priekšlikumi pavadošajos likumprojektos. Viņš pauda skepsi, ka komisija varētu paspēt šīs dienas laikā izskatīt visus priekšlikumus un kvalitatīvi sagatavot jauno regulējumu izskatīšanai Saeimā.
Komisija vadītājs rosināja ļaut nākamajai Saeimai rūpīgi izvērtēt visus priekšlikumus, tostarp izvērtēt, kas likumprojektā būtu uzlabojams. Arī deputāts Ivans Klementjevs (S) piebilda, ka viņš jau iepriekš bijis pret likumprojekta virzīšanu Saeimā, jo tas nav bijis "sagatavots un izdomāts līdz galam".
Aizsardzības ministrijas (AiM) valsts sekretārs Jānis Garisons informēja, ka ministrijas pārstāvji pirmdien tikušies ar Saeimas Juridiskā biroja pārstāvjiem, lai pārrunātu ar likumprojektu saistītas problēmas, tostarp iespējamu vēršanos pret likumu Satversmes tiesā (ST). AiM secinājusi, ka tai nepieciešamas divas nedēļas, lai regulējumu uzlabotu.
AiM parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece (AP) uzsvēra, ka likuma normu apstrīdēšanas risks ST pastāv jebkurā likumā, jo ikvienam iedzīvotājam ir tiesības vērsties ST. Viņas ieskatā, konstatējot šādus pārsūdzības riskus, tie būtu jāmaina, bet patlaban neesot pamata nevirzīt likumprojektu.
"Valsts drošības interesēs likumprojekts būtu jāpieņem tagad, nevis pēc diviem mēnešiem. Valsts ir gatava ieviests aizsardzības dienestu," uzsvēra Bļodniece.
Deputāts Ainars Latkovskis (JV) atbalstīja priekšlikumu trešdien vēl neskatīt likumprojektu otrajā lasījumā. Viņš norādīja, ka virkne Saeimas Juridiskā dienesta priekšlikumu sākas ar vārdiem "aicinām izvērtēt" un "vēršam uzmanību", proti, tie nav izteikti tādā priekšlikumu formā, par kuriem deputāti varētu balsot.
Arī Tieslietu ministrija pārstāve Sanita Armagana pievienojās sacītājam, norādot, ka likumprojektā ir virkne lietu, kas būtu uzlabojamas. Viņa aicināja ar "lielu rūpību strādāt pie šī likumprojekta un to nesasteigt".
Savukārt Tiesībsarga biroja pārstāvji piebilda, ka likumprojektā nav atrisināti vairāki konceptuāli jautājumi, tāpēc tam piešķirtā steidzamība nav pieļaujama.
Arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Dina Meistere uzsvēra, ka joprojām nav atrisināti vairāki konceptuāli jautājumi, kas būtu risināmi nevis šajā Saeimas komisijā, bet gan atsevišķās darba grupās.
Deputāts Edvīns Šnore (NA) mudināja tomēr skatīt iesniegtos priekšlikumus uz otro lasījumu pat, ja šī komisija nepaspēs izskatīt visus priekšlikumus. Rancāns norādīja, ka šāda pieeja radīs haosu nākamajai Saeimai.
Jau vēstīts, ka Saeima 29. septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja Valsts aizsardzības dienesta likuma projektu un ar to saistītos likumprojektus, kas paredz valsts aizsardzības dienesta izveidi. Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu atbalstīja 66 deputāti, bet "pret" balsoja 18.
Saeimas sēdē izvērsās debates par Valsts aizsardzības dienesta likumprojekta kvalitāti. Opozīcijas deputāts, bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) atgādināja trešdien, 29. septembrī, parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē runāto, kad Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere pauda kritiskus vārdus par praksi Saeimai nodot nekvalitatīvi izstrādātus likumprojektus, kāds bijis arī Valsts aizsardzības dienesta likumprojekts.
Valsts aizsardzības dienestā plānots iesaukt vīriešus vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Dienestu obligātā kārtā plānots piemērot tiem pilsoņiem, kuri dzimuši pēc 2004. gada 1. janvāra. Vīrieši un sievietes vecumā no 18 līdz 27 gadiem dienestu varēs uzsākt arī brīvprātīgi.
Plānots, ka aktīvo dienestu varēs aizstāt ar valsts civilo dienestu speciālā likumā noteiktā kārtībā, ko plānots pieņemt līdz 2024. gada 1. janvārim. Likuma projektā noteikti arī vairāki izņēmumi, kad iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā varēs atlikt, bet ne vēlāk kā līdz personas 26 gadu vecumam. Tāpat noteikti gadījumi, kad pieņemams lēmums par neiesaukšanu dienestā.
Jauno sistēmu plānots ieviest pakāpeniski piecu gadu laikā, stiprinot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spējas un veidojot bruņoto spēku rezervi. Valsts aizsardzības dienestu plānots ieviest 2023. gada 1. janvārī.
Pirmo iesaukumu paredzēts pilnībā komplektēt no pilsoņiem, kuri tam pieteikušies brīvprātīgi. Savukārt 2023. gada otrajā pusgadā plānots uzņemt gan brīvprātīgos, gan iesaukt pilsoņus obligātā kārtā, lai nodrošinātu dienestā kopumā nepieciešamo personu skaitu, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Likuma projekts paredz vairākus valsts aizsardzības dienesta izpildes veidus. To varēs pildīt 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā vai ne mazāk kā piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus katru gadu ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības.
Tāpat dienestu varēs pildīt, apgūstot augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu. Plānots, ka no 2024. gada 1. janvāra dienestu varēs arī veikt, apgūstot kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu vai ārstniecības personām paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu.
Iecerēts, ka valsts aizsardzības dienesta karavīrs, kurš dienestu pildīs NBS vienībā, mēnesī saņems Ministru kabineta noteikto dienesta uzdevumu izpildes kompensāciju. Šobrīd tā plānota 300 eiro apmērā. Savukārt pēc dienesta beigām – vienreizēju atvaļināšanās kompensāciju, kas iecerēta 1100 eiro apmērā.
Likumā plānots noteikt atbildību par izvairīšanos no valsts aizsardzības dienesta izpildes, lai novērstu šādus mēģinājumus.
Ņemot vērā drošības situāciju reģionā, jaunā NBS struktūra tiek plānota divreiz lielāka – līdz 51 000 personāla. Jaunās struktūras ietvaros paredzēts veidot arī aktīvās rezerves vienības. Valsts aizsardzības dienesta ieviešana garantēs, ka valsts aizsardzība tiks nodrošināta ar nepieciešamo personāla skaitu, turklāt sasniedzot to ievērojami ātrāk, nekā paļaujoties uz brīvprātības principu, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Lai likums stāstos spēkā, tas jāpieņem divos lasījumos. Plānots, ka galīgajā lasījumā likumu skatīs 20. oktobrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
