Partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) līderis, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un citi JV politiķi trešdien, 9. novembrī, tiksies ar partiju apvienības "Apvienotais saraksts" (AS) Saeimas frakcijas pārstāvjiem, apstiprināja JV politiķis Arvils Ašeradens. Partiju apvienība "Apvienotais saraksts" (AS) rosina "efektīvāka valdības modeļa" ieviešanu ar starppartiju un starpnozaru sadarbību ministriju vadībā.
JV gatavojas sarunām ar AS pārstāvjiem, piebilda politiķis.
AS Saeimas frakcija un AS sarunu vedēji valdības veidošanai uzaicinājuši uz tikšanos Kariņu ar saviem pārstāvjiem, lai pārrunātu viņa aicinājumu sākotnēji vienoties par atbildības jomu sadalījumu, pastāstīja AS politiķis Uldis Pīlēns.
Kariņš uzaicināts tikties AS Saeimas frakcijas telpās trešdien un saruna provizoriski varētu notikt pēcpusdienā.
Pīlēns skaidroja, ka AS ieskatā Kariņa piedāvājums vērtējams kā "viendimensionāls", jo tas paredz vispirms vienoties par amatiem, nevis sākumā konceptuāli atrast risinājumu vairākiem būtiskiem jautājumiem, tajā skaitā, kā novērst Latvijas atpalikšanu no Igaunijas un Lietuvas gan ekonomikas rādītājos, gan sociālā atbalsta politikā.
Tāpat sākotnēji būtu jārod risinājums, kā risināt problēmu ar cenu pieaugumu jeb inflāciju un kā veicināt vietējo energoresursu izmantošanu, pauda AS līderis. Kā ļoti svarīgu jautājumu viņš atzīmēja nepieciešamību vienoties, ka, piemēram, digitalizācijas un citās nozarēs, kuras skar vairāku ministriju atbildību, tiek nodrošināta vismaz divu partiju kopīga atbildība. Ja tas netiek nodrošināts, tad saglabātos pašlaik esošā, bet iedzīvotājiem nepieņemamā "feodālo lēņu" sistēma, kurā partijas un ministrijas savstarpēji nesadarbojas, atzīmēja politiķis.
Pīlēns skaidroja, ka AS frakcijas deputātu iespējamā saruna ar Kariņu, uz kuru ir uzaicināts valdības vadītājs, būs iespēja abām pusēs izklāstīt katrai savu redzējumu un uzzināt vienam otra argumentus.
AS izplatītajā paziņojumā uzsver, ka "stingri pastāv uz vērtībām un solījumiem, kurus tas deva saviem vēlētājiem rūpēs par valsts drošību, augošu ekonomiku un efektīvu valsts pārvaldi".
Politiskajā spēkā norāda, ka potenciālie koalīcijas partneri parakstītajā koalīcijas memorandu apņēmušies nodrošināt visas valdības kopīgu solidaritāti par tās pieņemtajiem lēmumiem. Lai ieviestu konkrētus mehānismus tā nodrošinā AS piedāvā valdības veidošanas procesu organizēt tā, "lai beidzot nojauktu tās resoriskās robežas, kas bieži vien dēvētas par feodālām".
"Lai nodrošinātu solidāru un saliedētu valdības komandas darbu, visiem valdības partneriem jāiesaisās līdzvērtīgi visu nozaru attīstībā. To nodrošinātu starppartiju un starpnozaru sadarbība ministriju vadībā," pauž AS pārstāvji.
Politiķis uzsver, ka nākamajā valdībā būs nozares, kurās acīmredzami samilzušas sen nerisinātas problēmas un būs nepieciešami būtiski finanšu ieguldījumi. Tāpēc AS aicina veidot īpašu sarunu grupu par veselības, izglītības, iekšlietu un labklājības nozaru atbilstošu finansēšanu, lai pārliecinātos par partneru kopīgu izpratni.
Politiķi aicina darba grupā plaši iesaistīt sociālos partnerus un nozaru organizācijas.
AS arī rosina izveidot valdības enerģētikas, drošības un konkurētspējas komitejas, kurās darbotos ministri, nodrošinot koordinētu un efektīvu politiku veidošanu šajās stratēģiskajās un prioritārajās jomās.
Lai Latvija droši pārvarētu krīžu laiku un nodrošinātu attīstības līdera lomu Baltijas valstu vidū, nepieciešamas nopietnas pārmaiņas valdības darba modelī. Partiju sāncensības vietā jāstājas koordinētai un koleģiālai sadarbībai.
AS atkārtoti pilnvarojuši partiju apvienības sarunu vadītājus stingri ievērot šos nosacījumus un "lemt par atbildības uzņemšanos par konkrētām nozarēm tikai pēc pozitīviem lēmumiem šajos punktos".
Jau vēstīts, ka pirmdien publiski vairāk iezīmējās viedokļu atšķirība par turpmāko rīcību valdības veidošanas procesā starp Kariņu, kurš sākumā sagaida AS atbildi par atbildības jomu piedāvājumu, un AS pārstāvjiem, kuri savukārt sākumā vēlas strādāt pie valdības deklarācijas izstrādes.
Kā ziņots, saskaņā ar Kariņa priekšlikumu topošajā valdībā JV varētu ieņemt septiņus amatus - Ministru prezidenta, finanšu ministra, ārlietu ministra, izglītības un zinātnes ministra, tieslietu ministra, klimata un enerģētikas ministra un labklājības ministra amatus.
AS pienāktos jau pašlaik ieņemtais Saeimas priekšsēdētāja amats un vēl četri amati valdībā - iekšlietu ministra, zemkopības ministra, veselības ministra un reģionālās attīstības un digitalizācijas lietu ministra amats.
Savukārt NA paredzēts ieņemt četrus ministra posteņus - aizsardzības ministra, kultūras ministra, satiksmes ministra un ekonomikas ministra amatus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
