Foto: LETA

Ārlietu ministrija (ĀM) kļūdījās, ielaižot Latvijā neatklātu skaitu Krievijas mediju, kas veido šeit kaut kādu krievu emigrācijas centru, šādus kritiskus vārdus ceturtdien, 26. janvārī ikgadējās ārpolitikas debatēs pauda deputāts Edvīns Šnore (NA).

Viņš runāja Nacionālās apvienības (NA) frakcijas vārdā, uzsverot, ka Latvijas ārpolitika pēdējā gada laikā vērtējama kā adekvāta starptautiskajai situācijai, kādā pasaule nonākusi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā.

"Krievijas agresija un Ukrainā izvērstais genocīds beidzot ir atvēris acis visiem, kas līdz tam nesaprata vai izlikās nesaprotam, kas patiesībā ir Krievija un kas ir Putins. Šajā zālē ārpolitikas debatēs mēs par šīm lietām esam diskutējuši jau kopš 2011. gada. Un jau kopš pirmās dienas NA ir uzsvērusi, ka Krievija ir potenciāls agresors, kam ir imperiālistiski mērķi, tostarp attiecībā uz Latviju," pauda deputāts.

Vienlaikus viņš vērsa uzmanību uz uzlabojumiem ārpolitikā, kā pirmo minot "tā saucamo Krievijas demokrātisko opozīciju". "Nevajag mānīt sevi ar domu, ka visi, kas ir pret Putinu, ir Latvijas draugi. Atbalsts imperiālisma idejām krievu vidū diemžēl ir daudz plašāks un daudz dziļāks. Nekas neliecina, ka rūk lielkrievu šovinisma atbalstītāju skaits," secināja Šnore.

Tāpat viņš norādīja uz neseno "skandālu" ar Krievijas liberālo telekanālu "Doždj", kas, deputāta vārdiem, uzskatāmi parādīja, ka Krievijas impērisma idejām ir līdzjutēji arī tā saucamās demokrātiskās opozīcijas vidū, ļaujot "visā krāšņumā" ieraudzīt Krievijas demokrātu attieksmi pret Latvijas lēmumu.

"Uzskatām, ka bija liela kļūda ar ĀM gādību un apejot valdību ielaist Latvijā neatklātu skaitu Krievijas mediju un veidot šeit kaut kādu krievu emigrācijas centru, kas nākotnē liktu pamatus jaunajai Krievijai. Nebija ilgi jāgaida, kad jaunās Krievijas veidotāji Rīgā sāk aust rūpi par krievu valodu un atbrīvotāju pieminekļiem," klāstīja Šnore un uzsvēra, ka Latvija nav un nevar būt mazā Krievija.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), atbildot Šnorem, norādīja, ka kopš 2014. gada Eiropas Savienības un Latvijas politika paredz sniegt patvērumu tām personām, kuras tiek vajātas Krievijā vai Baltkrievijā. Rinkēvičs teica, ka patvērums šīm personām tiek sniegts, ievērojot zināmus principus, tostarp pienākums konsekventi ievērot Latvijas likumus.

Ministrs atgādināja, ka Latvijā darbu sācis ASV finansētais radio "Brīvā Eiropa", kas darbojas ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā.

Rinkēvičs pamatoja citu valstu mediju darbību Latvijā ar nepieciešamību "nodrošināt alternatīvu skatu tai sabiedrības daļai, kas vēl grib kaut ko redzēt". Viņš piebilda, ka citu valstu mediju darbība ir plašākas un cieti koordinātas politikas rezultāts.

Tāpat kā "neizslimotu slimību" Šnore minēja tā dēvēto piekto kolonnu. Viņš skaidroja, ka milzīgais Krieviju atbalstošo iedzīvotāju skaits Latvijā ir un vienmēr ir bijis reāls drauds Latvijas drošībai. Viņa ieskatā, ĀM pienākums ir piedāvāt risinājumu šai problēmai.

Savukārt nobeigumā Šnore citēja sava partijas biedra Imanta Parādnieka (NA) sacīto pirms 12 gadiem, ka ir jāīsteno Saeimas 2005. gada deklarācija par PSRS totalitārā režīma nosodījumu, kas paredzot, ka Ministru kabinetam ir jāsniedz atbalsts tiem, kas vēlas izceļot uz savu etnisko dzimteni. "Mēs agri vai vēlu, kolēģi, pie šī jautājuma nonāksim, līdzīgi kā visi kopā esam nonākuši pie pārējo NA uzstādījumu realizācijas, kas vēl nesen šeit daudziem likās pilnīgs tabu, tāpēc strādāsim kopā, un esmu pārliecināts, ka mums izdosies," prognozēja Šnore.

Jau vēstīts, ka ceturtdien, 26. janvārī, Saeimā notiek ikgadējās ārpolitikas debates.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!