Par sasniegumiem zinātnē apbalvo 12 zinātniskos darbus

LZA akadēmiķis Ivars Kalviņš kopā ar Viktoru Andrianovu, Ilonu Domračevu, Ivetu Kaņepi, Dianu Zeļencovu-Gopejenko izstrādāja jaunu pieeju personalizētu pretvēža līdzekļu izstrādē. Pētījums padziļina izpratni par mehānismu, ar kura palīdzību ļaundabīgie audzēji organismā veido metastāzes un izvairās no imūnsistēmas uzbrukuma. Iegūtie rezultāti var tikt izmantoti personalizētas terapijas pretvēža zāļu izstrādē.

Pētniece Paula Daija kopā ar Benediktu Kalnaču starptautiskā kolektīvā monogrāfijā atklāja latviešu modernās sabiedrības veidošanos un rakstniecības saskarsmi. Pētījums iepazīstina plašu Latvijas un citvalstu lasītāju auditoriju ar nozīmīgiem latviešu kultūras veidošanās aspektiem salīdzināmā skatījumā.

LZA akadēmiķis Ēriks Jēkabsons izveidoja unikālu pētījumu Latvijas jaunāko laiku vēsturē ar nacionālu un starptautisku nozīmi "Latviešu izcelsmes virsnieki Krievijas impērijas armijā 19. gadsimta 2. pusē – 1914. gadā". Pētījums pirmo reizi Latvijas historiogrāfijā sniedz plašu ieskatu par militāro dienestu un virsnieka profesiju Krievijas impērijas armijā, latviešu karavīru iesaisti aplūkojamā posma militārajos konfliktos un nacionālās identitātes veidošanos.

Pētnieks Andris Hiršs veica pētījumu par pirmo latviešu filozofu Jēkabu Osi un personālisma strāvojumu. Pirmo reizi pasaules zinātnes vēsturē izdots apjomīgs pētījums par latviešu filozofu Osi, vienu no Latvijas Universitātes idejiskajiem pamatlicējiem.

Kolektīvi tika izveidota zinātniskā monogrāfija "Latvijas spēks ilgi pastāvēt", kur tika veikta Latvijas ekonomikas un sabiedrības izaicinājumu kompleksa izpēte starptautiskā kontekstā un instrumenti viedās ekonomikas un sabiedrības attīstīšanai. Darba galvenā redaktore bija LZA akadēmiķe Baiba Rivža, savukārt darba vadītāja bija Ausma Mukāne.

LZA akadēmiķis kopā ar pētniekiem Ilzi Auliku, Borisu Poļakovu, Mārtiņu Zubkinu, Smagulu Karazanovu izstrādāja hromatisko materiālu viedajiem logiem un nulles enerģijas ēkām.

Pētnieku grupa, kas sastāv no Mārtiņa Vanaga, Gunta Kuļikovska, Jura Kostjukova, Laimoņa Jēkabsona, Anatolija Šarakovska, Krišjāņa Šmita, Līgas Bikšes, kā arī Andra Šutka, izstrādāja konceptu, lai šķeltu ūdeni un ražotu ūdeņradi ar augstu efektivitāti lētā un drošā veidā.

Pētnieku grupa, kas sastāv no Modra Greitāna, Jāņa Ārenta, Pētera Račinska, izveidoja industriālās robotikas risinājumu - viedais robots ar attīstītām redzes, jušanas un cilvēka žestu saprašanas spējām. Robots ar 3D kameras palīdzību un iegultā mākslīgā intelekta algoritmiem spēj klasificēt un lokalizēt dažādus, patvaļīgi izvietotus objektus, lai pieņemtu lēmumus manipulēšanai ar tiem.

Izstrādes mērķis ir veicināt viedu industriālo robotu izmantošanu industrijas digitalizācijā, darbam dinamiskos apstākļos un intuitīvai sadarbībai starp robotu un cilvēku.

Pētnieki Edgars Liepiņš, Pavels Donets, Kirils Šubins, Dmitrijs Lubriks, Andrejs Barans, Jānis Kūka, Solveiga Grīnberga, Marina Martjuga, Mārtiņš Priede un Edgars Sūna radīja savienojumu, kas uzlabo antibakteriālās terapijas efektivitāti. Jaunā terapijas pieeja izstrādāta cīņai ar īpaši bīstamiem multirezistentajiem patogēnajiem mikroorganismiem, kuri ir nejūtīgi praktiski pret visiem medicīnā izmantotajiem antibakteriālajiem līdzekļiem.

Pētnieki Helvijs Niedra, Raitis Pečulis, Rihards Saksis, Ilona Mandrika, Kaspars Megnis, Ramona Petrovska, Helēna Daiga Litvina, Oļesja Rogoza, Inga Balcere, Ilze Konrāde, Mihails Romanovs, Līva Šteina, Jānis Stuķēns, Austra Breikša, Jurijs Nazarovs, Jeļizaveta Sokolovska, Rasa Liutkeviciene, Alvita Vilkeviciute, Valdis Pīrāgs, Jānis Kloviņš un Vita Rovīte veica hipofīzes audzēju izpēti Latvijā.

Pētījuma mērķis bija atklāt jaunus bioloģiskos marķierus, kas varētu tikt pielietoti klīniskajā praksē šo audzēju agrīnai diagnosticēšanai. Darba gaitā tika noteiktas transkriptoma un genoma izmaiņas izoperētajos audzējos, kas paver ceļu uz molekulāras diagnostikas testu izveidi hipofīzes audzēja agrīnai diagnostikai.

Dārzkopības institūta pētnieki, kopā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniekiem veica "Cecidophyopsis" pumpurērču un upeņ reversijas vīrusa izpēti ilgtspējīgai "Ribes" ģints ogulāju rezistences selekcijai un audzēšanai.

Pētījumā radītās zināšanas nodrošina informatīvo bāzi ilgtspējīgai "Ribes" augu rezistences selekcijai un audzēšanai, sekmējot uz zināšanām balstītu bioekonomiku.

Pētnieki Linda Legzdiņa, Māra Bleidere, Indra Ločmele, Vija Strazdiņa, Dace Piliksere, Valentīna Fetere, Ieva Mežaka, Elīna Sokolova veica pētījumu par heterogēnām pašapputes graudaugu populācijām. Darbā izpētīja agronomiskās īpašības, izmaiņas audzēšanas apstākļu ietekmē, izveidošanas un uzlabošanas iespējas.

Kopumā tika vērtēti 55 pieteikumi – 16 dabaszinātnēs, medicīnas un veselības zinātnēs, 13 materiālzinātnēs un inženiertehniskajās zinātnēs, 22 humanitārajās, mākslas un sociālajās zinātnēs un četri lauksaimniecības un mežzinātnēs.