Foto: DELFI

Vācijas Federālā arhīva Berlīnes-Lihterfeldes nodaļā glabājas kāds dokuments, kas parāda latviešu pēdējos centienus pašās 2. pasaules kara beigās atjaunot valsts neatkarību, nacistiskās Vācijas spēku ieņemtajā Kurzemē organizējot pagaidu valdību un lūdzot vāciešiem pēc kara turpināt noturēt Kurzemi pret Sarkanās armijas iebrucējiem. Latviešu cerība bija, ka atkārtosies 1919. gada notikumi un latvieši kādu brīdi cīnīsies plecu pie pleca ar vāciešiem, bet pēc tam ieradīsies Rietumu sabiedrotie, ar kuru palīdzību visa Latvija kļūs brīva. Vācijas bezierunu kapitulācija 1945. gada 8. maijā šiem centieniem pielika punktu.

Arhīvā Lihterfeldē portāls "Delfi" uzgāja nelielu dokumentu, kurā admirālis Karls Dēnics tiek informēts par latviešu ieceri atjaunot neatkarību. Dokuments ir adresēts Vācijas bruņoto spēku štāba priekšniekam Vilhelmam Keitelam. Tas ir ziņojums – radiotelegramma, kas 1945. gada 6. maijā nodota no Kurzemes uz Berlīni. Dokumentu ir parakstījis ģenerālpulkvedis, armiju grupas "Kurzeme" komandieris Karls Hilperts, kurš ziņo, ka pie viņa ir vērsušies Latvijas Nacionālās komitejas pārstāvji – Jānis Andersons un Latviešu leģiona virsnieks Roberts Osis. Abi šie kungi ir iesnieguši lūgumu veidot neatkarīgu pagaidu valdību, kas būs antiboļševistiska. Valdības vadītājs būs Osis, savukārt tās mērķis ir noturēt Kurzemi.

Par šo vēsturisko faktu ir publicēti gan vēsturnieku pētījumi, gan arī vairāku šī notikuma līdzdalībnieku atmiņas, arī šāda dokumenta esamība nebija noslēpums, tomēr portāls "Delfi" to pirmoreiz publicē Latvijā.

Pēdējā cerība


Kā pašās 2. pasaules kara beigās Sarkanās armijas ielenktajā Kurzemē latvieši nonāca pie šādas drosmīgas idejas? Kad 1945. gada 30. aprīlī nacistiskās Vācijas vadonis Ādolfs Hitlers nošāvās savā Berlīnes bunkurā, pilsētu jau teju bija ieņēmuši padomju spēki. Par Hitlera pēcteci tika iecelts admirālis Karls Dēnics, kuram jau nācās organizēt Vācijas kapitulāciju. Šajā īsajā laika posmā starp Hitlera nāvi un 8. maiju, kad beidzās 2. pasaules karš, Kurzemē, kur vēl turējās vācu karaspēks, latviešu pārstāvji izdomāja ķerties pie pēdējā salmiņa, cenšoties ātri organizēt pagaidu valdību, kas turētos, līdz palīgā nāktu Rietumu sabiedrotie

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!