Kāpēc viņi nerunā latviski? Vietējo krievvalodīgo atbildēs izskan arī neērta patiesība

"Kā var neapgūt latviešu valodu, tik ilgi te dzīvojot?" Šo jautājumu viena Latvijas sabiedrības daļa uzdod kā retorisku, citi to uztver kā likumsakarīgu. Šo jautājumu uzdod mani draugi no Krievijas – viņiem, cilvēkiem ar opozicionāriem uzskatiem, liekas, ka tas, ka es neprotu latviešu valodu dzimtās valodas līmenī, padara mani par slinku "vatņiku", kaut gan es nepiederu pie šīs kategorijas. Uzdevu šo jautājumu savā "Facebook" lapā un saņēmu aptuveni 200 atbildes.

Lielāko daļu no atbildēm uz manis uzdoto jautājumu veidoja tie cilvēki, kam vismaz kaut kādas valodas prasmes ir, bet tās neesot pietiekamas. Visbiežāk cilvēki atbildēja, ka nesaprot, kur meklēt latviešus, lai būtu, ar ko praktizēt valodu. Kad pandēmijas laika bijušais veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) teica, ka nesaprot, kā viņam sasniegt krievvalodīgo auditoriju – vai tad tā esot jāmeklē vietnē "Odnoklassniki"? –, krievvalodīgie par to smējās. Bet viņi paši nesaprot, kur meklēt 60% valsts iedzīvotāju. Veikalā uzrunāt svešus cilvēkus, piedāvājot tiem draudzēties? "Es nokārtoju B2 eksāmenu, bet nerunāju latviski un nesaprotu, par ko runā filmās" ir bieži sastopams stāsts. Sākuši runāt latviski ir tikai tie, kuriem izdevās atrast latviešu kolektīvu un komunicēt ar to ne tikai par darba jautājumiem.

Šajā rakstā ir 15 stāsti – septiņi veiksmes stāsti par to, kā tomēr iznāca iemācīties valodu, un septiņi neveiksmes stāsti. Kā arī manis pašas stāsts – man rakstīšana latviešu valodā padodas daudz labāk, nekā runāšana.

Veiksmes stāsts. Tatjana, 40 gadi. Nezina, kur meklēt latviešus sarunvalodas praksei

Skolā latviešu valodas skolotāji bieži mainījās, pastāvīga skolotāja parādījās jau pašās beigās, apmēram astotajā vai devītajā klasē. Normāli "iegrimu" latviskā vidē tikai universitātē, bet arī tur vairums pasniedzēju runāja tā, ka labāk tie nebūtu runājuši. "Viens stunds" man rada ausu sāpes pat pēc 10 gadiem.

Pirmais darbs – visi kolēģi ir krievvalodīgi. Otrajā parādījās daži latvieši, ar kuriem sāku komunicēt. Es domāju, ka mans latviešu valodas līmenis ir kaut kur starp B1 un B2. Visgrūtāk man iet ar garumzīmēm, es tās vienkārši nedzirdu. Kad man nācās palīdzēt vīram, Krievijas pilsonim, gatavoties A2 eksāmenam, es arī pati uzlaboju savu pareizrakstību, atceroties, kā ir jāraksta daži vārdi. Es nezinu, kur meklēt latviešus sarunvalodas praksei. Tas būtu tikpat dīvaini, ja es izietu ārā un kliegtu, ka man vajadzīgs draugs