No vairāk nekā 11 300 Krievijas Federācijas pilsoņiem, kas bija ieradušies kārtot latviešu valodas pārbaudi, lielākā daļa to nav nokārtojusi, portāls "Delfi" uzzināja Valsts izglītības satura centrā (VISC).
Laika posmā no 11. aprīļa līdz 29. augustam valsts valodas prasmes pārbaudei bija reģistrējušies kopumā 13 147 Krievijas pilsoņi. Uz pārbaudi ieradās 11 301 cilvēks.
No visiem pretendentiem, kas ieradās uz valsts valodas prasmes pārbaudi, ar pirmo reizi to izdevās nokārtot 39%, savukārt 61% personu pārbaude būs jākārto atkārtoti, jo nav izdevies iegūt nepieciešamo punktu skaitu kādā no pārbaudījuma daļām.
Jau šobrīd atkārtotai pārbaudei ir pieteikušies vairāk nekā 6500 Krievijas pilsoņi.
Viņi atkārtotās pārbaudes kārtos laika posmā no 4. septembra līdz 30. novembrim.
Atkārtotās pārbaudes notiks piecās Latvijas pilsētās – Rīgā, Liepājā, Rēzeknē, Daugavpilī un Ventspilī. Katrs no atkārtoti reģistrētajiem Krievijas pilsoņiem saņem individuālu uzaicinājumu uz atkārtoto pārbaudi.
VISC papildināja, ka nemainīga ir kopējā tendence par rezultātu sadalījumu pārbaudījumu daļās – visiem kārtotājiem labākie rezultāti ir lasīšanas daļā, kur vidējais vērtējums ir – 73%, klausīšanās daļā – 71% un runāšanas daļā 67%.
Pārbaudījuma kārtotajiem lielākās grūtības arī vasaras periodā sagādājusi valsts valodas prasmes pārbaudes rakstīšanas daļa, kur vidējais iegūtais vērtējums ir 36% – tiem kārtotājiem, kuriem neizdevās pārbaudījumu nokārtot ar pirmo reizi.
Kopējais vidējais vērtējums rakstīšanas daļā visiem kārtotājiem ir 56%.
Pārbaude ir sekmīgi nokārtota, ja personas valsts valodas prasmes vērtējums katrā prasmē – klausīšanās prasmē, lasītprasmē, rakstītprasmē un runātprasmē, nav mazāks par 60% no maksimālā punktu skaita, papildina VISC.
Katrā no daļām minimālais punktu skaits ir 9, maksimālais – 15.
Pamata līmeņa 2. pakāpe paredz, ka persona spēj vienkāršos teikumos sazināties par tematiem, kas saistīti ar sadzīves situācijām vai personas nodarbošanos, lasa un saprot vienkāršus tekstus par sadzīvi un savu nodarbošanos, prot aizpildīt tipveida dokumentus (piemēram, veidlapas, rēķinus, kvītis), prot uzrakstīt personiska satura īsus tekstus, uztver un saprot dabiskā tempā skaidri runātus neliela apjoma ar personas nodarbošanos un sadzīvi saistītus tekstus.
VISC norāda, ka tiem pretendentiem, kuri nav reģistrējušies pārbaudījumam iepriekš noteiktajā laikā, ir iespēja pārbaudījumu kārtot, piesakoties valsts valodas prasmes pārbaudei regulārā kārtībā, sekojot pieejamajiem laikiem un grupām VISC mājaslapā.
Jau ziņots, ka pašlaik spēkā esošā Imigrācijas likuma redakcija paredz, ka Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas 2023. gada 1. septembrī zaudēja spēku.
Lai dzīvotu Latvijā, viņiem jāpiesakās Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusam, bet tā saņemšanai viņiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas zināšanām A2 līmenī un finanšu resursu esamību.
Valdība pēdējā brīdī pirms normu spēkā stāšanās nolēma uzdot Iekšlietu ministrijai (IeM) sagatavot grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredzētu Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēl divus gadus, kuru laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi, lai varētu legāli turpināt uzturēties Latvijā.
Valdība par valodas prasību pagarinājumu lēma, jo secināja, ka aptuveni 10 000 no Latvijā dzīvojošiem 25 316 Krievijas pilsoņiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, nav iesnieguši pieteikumus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, tātad viņiem valsts būtu jāpamet, iepriekš ziņoja LETA.
Turklāt, neskatoties uz piedāvātajām izmaiņām, no septembra Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem ir jānokārto vismaz termiņuzturēšanās atļauja.
Kā iepriekš norādījusi PMLP, tiem Krievijas pilsoņiem, kas nebūs neko darījuši sava uzturēšanās statusa sakārtošanai, no 2. septembra uzturēšanās atļaujas būs zudušas, līdz ar to viņiem Latvijā zudīs sociālās garantijas, pilna pieeja veselības aprūpei, viņi nevarēs legāli strādāt u.tml., un PMLP viņiem sāks izsūtīt vēstules ar aicinājumu izbraukt no valsts 90 dienu laikā.
IeM trešdien, 30. augustā, iesniedza izskatīšanai Saeimā Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredz noteikt, ka Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi varēs lūgt termiņuzturēšanās atļaujas, apņemoties vēlākais divu gadu laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudes, lai varētu legāli uzturēties Latvijā.
Likuma pašreizējā redakcija nosaka, ka valsts valodas prasmes pārbaudes pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai būtu jānokārto līdz 2023. gada 1. septembrim, bet atkārtotās pārbaudes – līdz 2023. gada 30. novembrim. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai iesniegtie grozījumi arī paredz, ka persona būs jāiesniedz pieteikums un nepieciešamie dokumenti termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai likumīgās uzturēšanās laikā, bet ne vēlāk kā līdz 2024. gada 30. martam, samaksājot 100 eiro valsts nodevu.
Kā vēsta IeM, noslēdzoties valsts valodas prasmes pārbaudes pirmajam posmam, kas noteikts līdz 1. septembrim, secināts, ka daļa to cilvēku, kuriem valsts valodas prasmes pārbaude jākārto, nemaz nav tai pieteikušies. Savukārt daļa pārbaudes kārtotāju nav spējuši to nokārtot vismaz minimālajā nepieciešamajā līmenī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
