Vējš telefonam – kad mazdēls ir meistars, bet ome māceklis

"Nedusmojies, ka es tik glupa, bet gudrāka jau ar' diez vai palikšu," tik lakoniski sākas saruna, kura nevēstī vieglu ceļu, liekot noprast, ka tās dalībniekiem būs jāapbruņojas ar lielu pacietības devu. Tiešām, no malas vingrinājums izskatās izaicinājumu pilns, saduroties trīspadsmitgadnieka un 81 gadu vecas kundzes pasaulēm. Ja vienā malā ir laikmeta pieslīpētas smadzenes, kuras diendienā telefonā un sociālo tīklu platformās uzņem visu jauno un "apēd" nebeidzamo pikseļu ņirboņu, tad upes otrā krastā ir sirma kundze, kuras ikdienas informācijas patēriņa grozs ir diezgan pieticīgs, pildīts ar TV un radio sacīto, papildināts ar laikabiedru teikto. "Īsts" e-paraksts ir paraksts uz papīra ar pildspalvu, un rēķinus viņa vēlas saņemt aploksnē savā īstajā pastkastītē, nevis tajā elektroniskajā, ko izveidojusi meita.

Pirmais cēliens

Mazdēls: Reku, mans vecais telefons, tev. Lādē tāpat kā tavējo, un daudz foršāk ar mums varēsi sazvanīties, redzēsi mūs visus. Liels telefons, liels ekrāns, internets ir, mēģināšu tad tev parādīt, kā "vacapā" ar mums sazvanīties, rakstīt īsziņas.

Ome: (Noraugoties.) Nū, es nezinu, vai es ar to tā īsti uzreiz sapratīšu... Bet, nu, ja tu saki, tad es paskatīšos, manām draudzenēm jau ir tie telefoni, man tumša bilde! Es tak saku, pagājušā gadsimta dinozaurs...

Mazdēls: (Iestata telefonu un sāk pamācīt vecmammu, kā to lietot.) Te jau forši, ka vari ar viņām sazvanīties, redzēt seju. Mēs tev varēsim bildes sūtīt. Viss vienkārši, nospied pogu un spied šo kodu: *****. Cipariem pieskaries ar pirkstu. Skaties, tev atveras ekrāns, re, tās visas bildes, tās ir aplikācijas. Tām vari pieskarties ar pirkstu. Galvenās ir zvans – liela telefona klausule, īsziņas – bumbulis, "vacaps" – telefona klausule bumbulī. Mēģini tagad nospiest to!

Ome: (Pieskaroties.) Nu kaut kas traks. Tas izskatās vienkārši pagaidām. Un tagad? Kas tas?

Mazdēls: Atceries, "vacaps" vienmēr būs zem šīs aplikācijas bildītes pašā priekšā, tur būs vienmēr. Atverot redzi sarakstes, vai arī logā meklē, kam gribi rakstīt, tev jau kontaktos visi ir. Tagad atkārtojam, pamēģini vēlreiz pati ieslēgt telefonu.

Ome: (Pēc nopūtas un zināmas pauzes.) Pag, kā tikt atpakaļ, es vispār šito gribu pierakstīt, ka tikai nepazaudēt lapiņu. Un kā tas darbojas tālāk, bieži jālādē būs?

Mazdēls: Tas vienkārši. Galvenais, saproti, kā pieskarties ekrānam. Šeit tu vari rakstīt ziņas un sūtīt bildes. Mēs arī varam piezvanīt taviem draugiem. Jebkur.

Mazdēls un vecmamma – divas pasaules, pat divi laikmeti. Vērojot no malas, šķiet, ka tie jau nāk no dažādām planētām, ar citādu sarunvalodu, kas ik pa brīdim noved strupceļā un pie kāda smeķīgāka epiteta. Tiesa, šī improvizētā mācībstunda liek abiem atrast arī kopīgu valodu un izprast vienam otru. Neparastais vingrinājums izceļ tehnoloģiju iespējas no jauna skatpunkta, atklājot, ka arī 81 gada vecumā var iemācīties un veiksmīgi apieties ar atsevišķām aplikācijām, piemēram, "WhatsApp".

Mazdēls māca omei telefonu. Foto:Delfi

"Es jau visu pierakstu, bet man neiet tik ātri. Atvaino. Vecs cilvēks, veca galva, bet nu tik interesanti tomēr, kā tas viss tagad iekārtots. Draudzenēm jau vieglāk, viņām ir tie jaunie telefoni, bērni dzīvo ārzemēs, iemācījās lietot, runāt. Ko man, man ar šo pašu telefonu labi," mazdēlam uzsver Sorenta, kuras balss tembrā tomēr ik pa brīdim izskan smeldze par laikmetu maiņu, kuru tā īsti arī negribas pieņemt.

"Vispār tā ir necieņa pret veciem cilvēkiem, ka viss tagad elektroniski, agrāk varēja aiziet uz banku visu izrunāt, pa pastu tev atsūta vēstules, tagad par to tev vēl pierēķina maksu, viss telefonā jādara," mierā nav vecmamma. Viņa ir pārliecināta, ka "papīrā tomēr ir drošāk", tamdēļ arī shematiski tiek pierakstītas atslēgas darbības jaunajam telefonam, visi soļi, kurus rāda mazdēls, tas, protams, aizņem papildu laiku un rada dīkstāvi "skolotājam". "Izbesoši," sev vien zināmā leksikā mācībstundu raksturo Jēkabs, steidzot norādīt, ka tādi telefoni kā omai vairs nav nevienam. "Kaitinoši, jo visu laiku jādomā, kā izskaidrot. Pacietība liela vajadzīga, kamēr saprot. Visi tagad taču izmanto "vacapu". Viegli viss, viegli zvanīt, sūtīt bildes, taisīt savas uzlīmes," norāda Jēkabs.

Jēkaba un Sorentas saruna ir tikai viens piemērs tam, kā mūsu sabiedrība noveco, bet tehnoloģijas nepielūdzami traucas tālāk. Šī vingrinājuma laikā lieku reizi pārliecināmies, cik izšķiroša būs spēja pielāgoties jaunajam laikmetam, it īpaši senioriem, kuriem reizumis šķiet, ka digitālā pasaule ir kā sveša planēta. Šī vingrinājuma moto, kam vēl jānostiprinās visas sabiedrības prātos, – "tehnoloģijas nav tikai jauniešiem".

Lai arī Latvijas senioru digitālās prasmes uzlabojas, tās joprojām ir nepietiekamas, sarunā ar portālu "Delfi" uzsver Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa. Statistika liecinot, ka gandrīz pusei valsts iedzīvotāju joprojām trūkst digitālo pamatprasmju. Tajā pašā laikā pakalpojumu klāsts, kurus var saņemt arī digitāli, tajā skaitā publiskos pakalpojumus, jau šodien ir gana plašs un nākotnē tikai pieaugs. Tādēļ esot ļoti būtiski panākt, lai valsts pārvaldes, finanšu sfēras un citu nozīmīgu jomu pakalpojumu digitālā transformācija nekļūtu par šķērsli to pilnvērtīgai izmantošanai senioru vecuma cilvēkiem. "Tiesa, bažas par vecāka gadagājuma cilvēku nespēju iekļauties mūsdienu digitālajā realitātē ir nedaudz pārspīlētas. Vēl pandēmijas laikā veiktā pētījumā konstatēts, ka 86% no aptaujātajiem senioriem ne vien apguvuši jaunas digitālās prasmes, bet plāno tās arī izmantot nākotnē," uzsver Bāliņa.

Bāliņa norāda, ka, neskatoties uz to, ka internets pieejams vairāk nekā 90% Latvijas iedzīvotāju un šajā ziņā mēs pārsniedzam ES vidējo rādītāju, informāciju tīmekļvietnēs šogad meklējuši vien 61,5% un 35,3% iepriekš minēto vecuma grupu pārstāvju. Arī ar iepirkšanos tiešsaistē seniori pārāk neaizraujoties – saskaņā ar 2022. gada datiem 40,5% no 55–64 gadus veciem senioriem nekad nav veikuši pirkumus vai pasūtījumus internetā, 65–74 gadus veco senioru auditorijā šis rādītājs ir 46,5%. Pēc LIKTA prezidentes domām, būtiska problēma, kas kavē senioru digitālo prasmju attīstīšanu, ir tā, ka daļai nav ne digitālo ierīču, ne pamatprasmju. Turklāt šāda situācija neesot novērojama tikai Latvijā vien.

Piemēram, kompānijas "Pew Reserch" pētījumā konstatēts, ka 65 gadus vecu un vecāku cilvēku vidū 75% ir interneta lietotāji, bet tikai 44% ir planšetdatori un tikai 64% ir piekļuve platjoslas internetam.

Līdz ar to seniori salīdzinoši maz izmanto valsts pakalpojumu digitalizētos risinājumus, piemēram, internetā aizpildītu veidlapu, VSAA iesniegumu, IIN deklarācijas vai citu elektronisko dokumentu iesniegšanu. 2021. gadā šis rādītājs bija attiecīgi 23,2% un 13,5%, datus apkopojusi Bāliņa.

Otrais cēliens

Mazdēls: Tāpat kā ar īsziņām tavā telefonā. Atrodi kontaktu, atver un tad vai nu lodziņā raksti, vai spied uz klausulītes. Un uzreiz sazvanīsi. Telefonam ir kamera.

Ome: "Pag, pag, ne tik ātri, es neko nesaprotu..." Es gan negribu, ka mani tagad tādu filmē. Frizūra nekāda. Varbūt pirms tam uzrakstīt, lai sagatavojas, ka zvanīšu, tomēr vecs cilvēks. Viņa gan visu to māk, ar bērniem ārzemēs sazvanās.

Mazdēls: Nē, oma, telefons ir ērtāks un ātrāks. Un ar to vari arī uzreiz redzēt, ko cilvēki tev raksta. Vari arī bez kameras zvanīt, tad tevi neredzēs.

Ome: (Nopūšas.) Nu, tad varbūt es mēģināšu. Bet nekādas bildes ar mani!

Mazdēls: (Smaidot.) Labi, oma, es sapratu. Un tagad nospied šo ikonu ar klausuli – tu redzēsi savu draugu vārdus.

Ome: Kas ir ikona?

Mazdēls: Nu, tas zīmējums zaļajā kvadrātā. Visus šos zīmējumus sauc par ikonām.

Ome: (Pamēģinot.) Vai tā? Vai tas jau ir sanācis?

Mazdēls: Jā, jā, tieši tā! Tev sanāca. Tagad vari izmēģināt zvanīt kādam no saraksta.

Ome: (Pieskaroties ekrānam.) Labi, es mēģināšu... Bet es nezinu, kas tad tur notiks.

Mazdēls: (Pamācīdams.) Nospied vienkārši uz zvana ikonas ar klausulīti, tad uz vārda, kam gribi zvanīt, tad jau savienojas. Vēl vienkāršāk nekā ar tavu podziņu telefonu.

Ome: (Nospiež draudzenes vārdu.) Beātiņ, es tev pa to smalko aparātu zvanu. Jēkabs iedeva savu, tagad māca. Man nav frizūras, tāpēc negribu kameru.

Ome: (Pēc brīža.) Vispār tas tiešām bija viegli! Paldies, Jēkabiņ! Bet tagad man vajag likt lādēties?

Mazdēls: Jā, oma, ja redzi, ka baterija ir zema, maz zaļā, tad labāk to uzlādē. Ja sarkana, tad vispār jau maz palicis. Liec pie lādētāja! Bet tu vari to lādēt un reizē lietot. Tagad videozvanu pamēģini, nu, mammai pazvani. Viņai taču vienalga, kā tu izskaties – ar vai bez frizūras.

Ome: Nu labi, meitai varu zvanīt. Kas tad tagad man jāspiež?

Ome: (Pēc brīža.) Meitiņ, re, mēs ar Jēkabiņu zvanām. Jēkabiņš pēc skolas mani apmāca modernajās tehnoloģijās.

Meita: O, super, mammīt! Beidzot. Es tieši tagad esmu veikalā, tev jaunos cimdus skatos, pasaki tagad pati, kurus labāk – šos vai šos? Redzi, cik ērti, es tev no veikala varu arī visu parādīt, lai pati izvēlies, un tev tagad pa ledu nekur pašai nav jāiet. Es pat saldumus, kūciņas un visu citu varu šādi videozvanā parādīt, lai tu izvēlies. Vai arī nofotografēt un uzreiz foto nosūtīt, lai tu mierīgi vari izdomāt.

Ome: O, nu kaut kas traks. Šitāds variants gan ir dikti labs. Tos tumši zilos cimdiņus, meitiņ.

Konkrētā mācībstunda rāda, ka senioram sākotnēji var būt grūti iekļūt digitālajā pasaulē, bet ilgākā periodā tehnoloģiju apguve nes tikai ieguvumus, rosinot aptvert un izmantot jaunās iespējas.

Sākot no pašiem pamatiem, seniori dienu dienā var pilnveidot savas saziņas prasmes, uzlabot dzīves kvalitāti un uzturēt saikni ar sabiedrību.

Ja runājam par Jēkaba un Sorentas sarunu, tad pirmā paralēle, kas nāk prātā, ir boksa pasaule, kur atlēti sacenšas vairākās cīņās, lai "supersērijas" laikā nonāktu pie rezultāta. Šī saruna starp mazdēlu un omu ir uzskatāma tieši par tādu ilgtermiņa sēriju, kur pirmā tikšanās pēc punktiem beigusies ar neizšķirtu. Ne oma uzreiz būs iemācījusies visus knifus, ne mazdēls būs visu pastāstījis. Oma visu ir pierakstījusi uz lapiņas, pirmais taustāmais ieguvums – "WhatsApp" sazvans ar meitu – bijis, pirkums attālināti saskaņots, bet šīs zināšanas ir jānostiprina, jāatkārto vairākkārt. Telefons sniedz tik daudz citu iespēju un kārdinājumu, ar kuriem mazdēlam nāksies iepazīstināt un stāstīt atkal un atkal.

Sākot šādu supersēriju, ir jāizprot mērķi un vēlmes, kāpēc seniori vēlas apgūt digitālās prasmes. Šajā gadījumā kā dzinulis var kalpot vēlme sazvanīt sen nesatiktu draudzeni un redzēt to vaigā, tīri praktiski saskaņot ar meitu pirkumus, kad pašai ir bīstami laikapstākļu dēļ iziet no mājas, vismaz ekrānā redzēt un dzirdēt mazbērnus, kad tie ir devušies kur tālāk brīvdienās. Sākotnēji cilvēks izjūt apjukumu, pat nelielu nepatiku, bet ilgtermiņā zināšanas nes tikai ieguvumus. Svarīgi ir sākt ar pamatiem – apgūt ierīces struktūru, iemācīties izmantot skārienjutīgo ekrānu, funkcionalitāti, aplikācijas, ar kurām senioriem daudz ērtāk sazināties ar tuviniekiem, uzzināt laika prognozi, lasīt ziņas, sekot savam bankas kontam, izmantot valsts pakalpojumus, saņemt aktuālo informāciju. Nākamais solis – sociālie tīkli, kuros seniori var piedalīties "virtuālajā sabiedrībā", iesaistoties diskusijās, daloties pieredzē, vai vienkārši sekot līdzi citu notikumiem. Tam seko jau visi digitālie pakalpojumi vai arī tiešsaistes apmācības, un tālāk – piekļuve informācijai, datiem, kaut nobalsošanai par kādu vēlētāju iniciatīvu.

Pēc iespējas vienkāršākā veidā ir iespējams iepazīstināt ar telefona lietošanu, pārlūku izvietojumu, izskatu. Lai gan sākumā tas var likties sarežģīti, kā jau ar jebkuru jaunu prasmi, ar laiku un pacietību digitālās ierīces kļūs par noderīgu un pat neaizstājamu rīku ikdienas dzīvē. Runājot ar senioru par viedtālruņa izmantošanu, ir svarīgi ne tikai pievērst uzmanību tehnisko aspektu skaidrojumam, bet arī rūpēties par viņu komfortu un pašpārliecību.

Rezumējot: sadarbība ar ģimenes locekļiem vai draugiem, kuri jau pārzina digitālās tehnoloģijas, senioram ir izšķirīga. Ekstra laiks divatā ar mazdēlu senioram vien ir stimuls mācīties. Tieši jaunieši bieži var būt lieliski skolotāji, piedāvājot personīgu palīdzību un atbildot uz jautājumiem.

Arī profesore Signe Bāliņa akcentē: šobrīd Eiropas digitālās desmitgades mērķis ir panākt, lai līdz 2030. gadam digitālās prasmes pamata līmenī būtu apguvuši vismaz 80% pieaugušo valsts iedzīvotāju, tai skaitā arī seniori. To iespējams sasniegt vien ar mērķtiecīgu sabiedrības izglītošanu, katrai vecuma grupai piedāvājot optimālo apmācību modeli. Piemēram, internetā atrodams daudz bezmaksas un maksas mācību materiālu, attālinātie kursi, vebināri, mācību video digitālo prasmju uzlabošanai, dažādus kursus piedāvā arī pašvaldības un nevalstiskās organizācijas. Nozīmīgu atbalstu digitālo prasmju apgūšanā senioriem sniedz arī bibliotēkas visā Latvijā, kur ikvienam ir iespēja tikt pie datora un interneta pieslēguma. Daudzviet mazapdzīvotākos reģionos tā ir vienīgā iespēja. Turklāt, ja seniors pats netiek galā, tieši bibliotekāri ir tie, kas var sniegt palīdzību un orientējas valsts, pašvaldību un citu institūciju informācijas sistēmās.

Projekta "Digitāli kopā" raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.