Foto: Shutterstock

Saeima ceturtdien, 1. februārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, ar kuriem iecerēts veikalos cenu zīmē vai pie pārtikas produkta norādīt pārtikas ražošanas valsti, to attēlojot attiecīgās valsts karoga formā. Vienlaikus deputāti solīja uzlabot likumprojektu turpmākajos lasījumos, paredzot alternatīvus risinājumus.

Likuma izmaiņas virza koalīcijas deputāti, jo, viņu ieskatā, patērētāji nereti tiek maldināti par dažādu pārtikas produktu patieso izcelsmes valsti. Koalīcijas ieskatā, šāda prasība vairotu patērētāju informētību, ļaujot izdarīt personīgajās vērtībās un prioritātēs balstītu lēmumu.

Priekšlikums paredz likumā paredzēt, ka pārtikas tirdzniecības uzņēmums pārtikas tirdzniecības vietā cenu zīmē vai pie pārtikas produkta norāda pārtikas produkta ražošanas valsti, to attēlojot attiecīgās valsts karoga formā. Tāpat likuma izmaiņas paredz Ministru kabinetam pienākumu noteikt ražošanas valsts un karoga attēlošanas kārtību.

Tomēr vairākas biedrības paudušas iebildes pret likuma izmaiņām. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norādījusi, ka likuma izmaiņu autori tā izstrādē nav iesaistījuši pārtikas tirdzniecības uzņēmumus. Tāpat LTRK uzskata, ka likumprojekta autori nav izstrādājuši vienkāršāko risinājumu, lai patērētājs spētu viegli, ērti un nepārprotami identificēt attiecīgās preces izcelsmes valsti.

Arī veikalu "Rimi" un citu tirgotāju pārstāvošās Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis aicina pārskatīt piedāvāto risinājumu, jo ar piedāvātajām likuma izmaiņām tirdzniecības vietās būtu jānodrošina maksimāli skaidras, informatīvas un pircējam ērti uztveramas cenu zīmes, lai patērētājs spētu viegli, ērti un nepārprotami identificēt attiecīgās pārtikas preces izcelsmes valsti.

"Ņemot vērā, ka preču sortimentā ir gana plašs dažādu valstu klāsts, ir nopietns pamats apšaubīt, ka iedzīvotāji patiešām spēs atpazīt visus dažādu valstu karogus. Būtiski augstāka informatīva vērtība būtu, ja izcelsmes valsti uz cenu zīmes identificētu, to uzrakstot pilnā vārdā vai ar vispārzināmu abreviatūru," norāda LPTA.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Viktorija Pleškāne pievienojās uzņēmēju organizāciju paustajām bažām, koalīcija piedāvāju nodēvējot kā ģeogrāfijas stundu veikalā. Viņa likuma izmaiņu ideju novērtēja kā labu, bet kritizēja izpildījumu.

Arī opozīcijas deputāte Linda Matisone (AS) kritizēja likuma izmaiņas, norādot, ka šis ir kārtējais pierādījums tam, ka lēmumu pieņem politiķi, kas ir atrauti no realitātes. Viņa uzsvēra, ka karodziņu norādīšana pie produktiem uzņēmējiem radīs papildu finansiālo slogu, kā rezultātā tiks celtas produktu cenas un tādējādi cietīs patērētājs.

Koalīcijas deputāte Skaidrīte Ābrama (P) piekrita, ka prasība par karodziņa norādīšanu pie produktiem ir pārmērīga, tāpēc viņas ieskatā turpmākajos likuma lasījumos būtu jālemj par to, ka produkta izcelsmes vai ražošanas valsts karoga norādīšana ir brīvprātīga. Ābrama piekrita, ka karodziņu norādīšana radīs lielas izmaksas. Deputāte arī piebilda, ka turpmāk varētu diskutēt par valsts norādīšanu rakstiski.

Opozīcijas deputāts Jānis Grasbergs (NA) paskaidroja, ka likuma izmaiņu mērķis ir nodrošināt patērētājiem iespēju iegūt informāciju par produkta izcelsmi, jo tagad šī informācija apzināti va neapzināti tiek slēpta. Viņš piekrita Ābramas idejai, ka uz likumprojekta otro lasījumu varētu virzīt ideju, ka produkta izcelsmes valsti varētu norādīt arī rakstiski.

Likuma izmaiņas konceptuāli atbalstīja ar 58 deputāti, "pret" balsoja 18, bet atturējās – 12.

Lai izmaiņas stātos spēkā, Saeimai tās jāskata vēl divos lasījumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!