Foto: LETA
Jāatgriežas pie jautājuma, ka vēlētāju reģistrācijas kārtība ir jāgroza un ir jāpāriet uz vēlētāju reģistra veidošanu, uzskata Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Viņš norādīja, ka 12.Saeimas vēlēšanās ir saņemta informācija, ka kādam vēlētājam pasē nav iespiests spiedogs, tādējādi pastāv teorētiska iespēja, ka pilsonis var nobalsot vēlreiz. Tā ir vājā vieta pasu spiedogu sistēmā, tāpēc jāatgriežas pie tā, ka vēlētāju reģistrācijas kārtība ir jāgroza un ir jāpāriet uz vēlētāju reģistra veidošanu, norādīja CVK vadītājs.

Taujāts, vai vēlētāju reģistrs ļaus iedzīvotājiem tāpat kā tagad balsot tajā vēlēšanu iecirknī, kurā viņi vēlēsies, Cimdars atbildēja, ka vēlētāju reģistram līdzi nāk stereotips, ka vēlētājs ir piesaistīts konkrētam vēlēšanu iecirknim. Taču ir iespējams izveidot tādu sistēmu, kas vēlētajam ļaus iepriekš izvēlēties iecirkni, kurā viņš grib balsot.

Pašreizējā sistēma, kas tika izveidota 2004.gadā un kad bija pavisam cits tehnikas attīstības līmenis, noteica, ka pēdējais brīdis, kad vēlētājs var izvēlēties citu vēlēšanu iecirkni, ir 25 dienas pirms vēlēšanām. Taču jau šodien var pilnīgi droši runāt, ka vēlētājs nomainīt savu iecirkni varēs arī septiņas dienas pirms vēlēšanām. Neilgā nākotnē būtu iespējams runāt par to, ka, izmantojot vēlēšanu reģistru, izvēli, kurā iecirknī noteikta vēlēšanu apgabala robežās balsot, varētu izdarīt dienu pirms vēlēšanām, skaidroja Cimdars. Viņš piebilda, ka iepriekšējā vēlēšanu dienā pilsonis jau zina, kur atradīsies vēlēšanu laikā.

Praksē ir pārbaudīts, ka cilvēki maina sākumā noteiktos vēlēšanu iecirkņus, izmantojot interneta banku. Otrkārt, ir iespējams veikt decentralizētu sarakstu sastādīšanu uz vietām, kas nozīmē, ka laiks, kas ir nepieciešams, lai sagatavotu vēlētāju sarakstus, strauji pietuvojas vēlēšanu dienai. CVK priekšsēdētājs nesola, ka uzreiz to būs iespējams veikt dienu pirms vēlēšanām, bet iecirkni varētu samainīt vēlākais, piemēram, četras dienas pirms vēlēšanām.

Taču ļoti svarīgs aspekts ir vēlēšanu norises drošība, kas ir daudz svarīgāks aspekts, kā ērtības, kas gan arī nav mazsvarīgas. Vēlētāju reģistrācijas kārtība ar vēlētāju reģistru sniedz par kārtu augstāku drošību, nekā pašreizējā sistēma, norādīja Cimdars.

Kā ziņots, Saeima 2013.gadā noraidīja Saeimas vēlēšanu likuma grozījumu projektu, kurā bija piedāvāts noteikt, ka iedzīvotājam ir tiesības vēlēt tikai tajā vēlēšanu apgabalā, kurā viņš ir reģistrēts.

Likumprojekta anotācijā bija teikts, ka šādu izmaiņu mērķis bija pielīdzināt Saeimas ievēlēšanas praksi situācijai kaimiņvalstīs un aizvietot balsošanas fakta atzīmēšanu pasē ar balsotāja atzīmēšanu vēlētāju sarakstos.

Gadu pirms tam - 2012.gadā - Saeima pirmajā lasījumā bija atbalstījusi grozījumus Vēlētāju reģistra likumā, kas paredzēja vēlētāju reģistra lietošanu Saeimas vēlēšanās.


    Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!