Foto: LETA
4 800 eiro bija tas slieksnis ko, tā dēvētā, "trešā persona" drīkstēja izlietot, lai aģitētu par kādu politisko spēku vai Saeimas deputāta kandidātu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) saskaitījis kopumā 74 šādas "trešās personas", vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Raidījums secina, ka daļa no it kā politiķiem nepazīstamajiem labvēļiem patiesībā tikuši izmantoti, lai mēģinātu apiet noteikto partijas priekšvēlēšanu kampaņai atļautā finansējuma limitu. Visticamāk, visbargāk par šādu pārkāpumu var nākties samaksāt  varas partijai ,"Vienotība". Tai var pat draudēt valsts finansējuma atņemšana.

Pirmsvēlēšanu laikā radio ēteru un pasta kastītes pārpludināja atsevišķu "Vienotības" Saeimas deputātu kandidātu individuālās reklāmas. Pārsvarā tie bija "pārbēdzēji" no Reformu partijas un, tā dēvētās, "Olšteina grupas". Viņuprāt, kopējā "Vienotības" kampaņa izcēla tikai atsevišķus līderus. Savukārt viņiem katram atvēlētie 500 eiro esot bijis pārāk maz, lai izveidotu reklāmu.

Saeimas deputāts Vilnis Ķirsis ("Vienotība") raidījumā stāsta, ka ,"mums kopā ar Valmieras mēru Ineša Boķa kungu, Jāņa Upenieka kungu bija sava veida informatīvs materiāls, ko mēs izsūtījām. Par to mēs, protams, maksājām paši".  Uz "de facto" jautājumu, cik kampaņā ieguldījis personīgos līdzekļus,  Ķirsis atbild: "Teiksim, divu mēnešalgu apmērā." Lūgdams prezicēt summu, Ķirsis nosauc: "Trīs līdz četrus tūkstošus eiro".

Savukārt Valmieras mērs, Saeimas deputāta kandidāts Boķis ("Vienotība") šos jautājumus komentēt nevēloties. No šīs trijotnes tikai Boķis noslīdēja no otrās vietas sarakstā uz trešo. Ķirsis pacēlās no 12. vietas uz 6., savukārt Upenieks no 16. uz 4.

Iespējams, par labu Upenieka platajam lēcienam kalpoja arī īpašā reklāma radio. To bija ierunājis Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis: ,"Es vēlēšanās aicinu balsot par ,"Vienotības" deputātu Jāni Upenieku." Nobeigumā dzirdams, ka "reklāmu apmaksā Jānis Bērziņš". Tajā pašā laikā Upenieks noliedz, ka pazītu Bērziņu: ,"Pēteris Apinis ierunāja to reklāmu, par to es viņam arī esmu pateicis paldies. Tā bija viņa iniciatīva, bet trešo personu, to es nepazīstu."

Arī vēlāk citi politiķi gluži kā pantiņu norunā teikumu, ka reklāmu apmaksātājus nepazīstot. Taču nespēj izskaidrot, kā "labvēļi" tikuši pie, piemēram, vienādajiem, glīti veidotajiem maketiem. Tie publicēti ne tikai pašu apmaksātajos bukletos, bet arī reģionālajā presē.

Saeimas deputāts, kurš kandidēja no partijas ,"Vienotība" Viktors Valainis stāsta, ka maketi "bija publiski, mēs tos neslēpām. Mums pašiem ir mājas lapa, kurā tie bija publicēti. Man pašam arī nāca vēstules, vai drīkstam izmantot. Teicu - liekat, kur gribat, publicējat portālos vai vienalga kur!"

Taču, visticamāk, Valaiņa un pārējo kandidātu šāda veida reklamēšanās izdevumi būs vien jāiekļauj kopējā ,"Vienotības" priekšvēlēšanu aģitācijas tāmē. KNAB politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Inga Jaunskunga uzsver: "Kategoriski nedrīkst "trešā persona" apmaksāt deputāta kandidāta reklamēšanu, kad pats deputāta kandidāts iet, sniedz intervijas apmaksātas, pats izvieto savus bukletus vai materiālus, ko ir izgatavojis, vai partijas bukletus. Šie gadījumi viennozīmīgi ir vērtējami kā partijas vēlēšanu aģitācija."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!