Kafija veikalā nopērkama vien otro dienu. Nekādas reklāmas tai nav bijis, bet Rīgas gardēžu publika un ne tikai tā par šo jaunumu jau ir labi informēti un jau pabijuši uz 'testa krūzīti'. Kamēr runājam ar veikala darbiniekiem, telpā ienāk kāds sirms kungs un uzreiz apvaicājas par "Luwak", tātad zinātājs. Viņš izpēta cenu, pakustina nāsis un klusi izslīd pa durvīm. Laikam tas prieks tomēr par dārgu.
Dzer pat Anglijas karaliskā ģimene
"Šobrīd daudzviet pasaulē vērojams intereses bums par šo kafiju. "Luwak" ir aktuāls gardēžu trends Ņujorkā, Parīzē, Madridē, Londonā un citviet. Laikā, kad mūziku tik maz pērk veikalos, bija jādomā, kā atsvaidzināt veikala piedāvājumu. Es domāju, ka mēs esam vienīgie ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā, kur var nogaršot šo dzērienu", stāsta Amerika. Acīmredzot cilvēki vēlas izmēģināt jaunas sajūtas. Savulaik tā esot bijusi vienīgā kafija, ko dzēruši plantācijās nodarbinātie indonēziešu vergi. Kad šo dzērienu pagaršojuši nīderlandiešu kolonisti un aizveduši sev līdzi, pamazām unikālās kafijas slava izplatījusies tālu pasaulē. Šo kafiju augstu novērtējot arī Lielbritānijas karaliskā ģimene.
Dārgā vēdera izeja
Kafijas īpašā garša tiek iegūta unikālā veidā - civetkaķi kafijas plantācijās sev vien zināmā veidā izvēlas vislabākās un gatavākās kafijas pupiņas un apēd tās. Dzīvnieka kuņģa vielmaiņas skābes likvidē pupiņu sīvumu un samazina kofeīna daudzumu. Šādi apstrādātas un nesagremotas pupiņas kaķis izlaiž caur sevi, kur šo gala produktu sagaida priecīgi cilvēki. Tālāk šīs kafijas pupiņas tiek mazgātas, kaltētas un citādi īpaši apstrādātas, līdz top par ekskluzīvo "Luwak".
Tieši šis darbietilpīgais kafijas ieguves veids un tās nelielais daudzums pasaulē nosaka tās augsto cenu. Ne velti pasaulē ir daudz Luwak kafijas viltojumu. Īpaši esot jāuzmanās, ja kafiju pasūta internetā. Amerika stāsta, ka prestižā Londonas lielveikala kafejnīcā tase šī dzēriena maksā 50 mārciņu, Maskavā to varēsiet nogaršot par 20 latiem, Madridē par padsmit latiem, Rīgā - 8,80 latiem. Veikals šādu cenu spēj piedāvāt tāpēc, ka latvieši kafiju bez Eiropas starpniekiem uz Rīgu atveduši pa tiešo no Bali salas kafijas audzētājiem.
Pēc kā garšo?
Veikala - kafejnīcas bārmene uzmanīgi nosver tieši 8 gramus kafijas pupiņu. Tad viņa ņem mazītiņu speciāli šai kafijai domātu krūzīti un lēnām tecina tajā tumšo šķidrumu no espresso tipa kafijas automāta. Dārgā dzira gatava! To, protams, vēlams dzert tīru - bez cukura un citām piedevām. Vēlams ne uzreiz pēc kārtīgas maltītes un arī tukšā dūšā ne. Turklāt tas jādara diezgan ātri, ilgi sēdēt un meditēt uz dārgo dzērienu nav ieteicams, jo atdziestot kafija sāk zaudēt savas unikālās īpašības.
Smaržo labi. Ņemu kafijas krūzīti un garšoju. Uz mirkli prātā iešaujas process, kā tā tapusi. Atšauju mazo pirkstiņu un leju malciņu mutē - kafija, pretēji iepriekš teiktajam, šķiet diezgan stipra, tiešām nav rūgta, drīzāk nedaudz skāba un ... garšīga. Tā īsti garšu nav iespējams ietērpt vārdos, pietrūkst pieredzes. "Delfi" fotogrāfs no sākuma cītīgi mēģina izvairīties no nogaršošanas, taču ziņkāre ņem virsroku - apraksts ir līdzīgs - stipra, nedaudz skāba un ...garšīga. Mutē ilgi paliek spēcīga pēcgarša.
Tikmēr veikalā apgrozās cilvēki, kas izvēlas sev tīkamākos mūzikas ierakstus. Uzrunāts, viens no viņiem, vārdā Gatis, atzīst, ka jau ir informēts par to, ka šeit var nopirkt civetkaķu kafiju. Viņš apgalvo, ka reiz noteikti saņemšoties to izmēģināt, taču pagaidām vēl ne.
Garšas ir galvā
Pie pirmajiem, kas steiguši nobaudīt eksotisko dzērienu, pieder arī pērn par Latvijas labāko vīnzini atzītais Jānis Kaļķis. "Šī kafija ir jāsaprot, lai to novērtētu. Jā, es to šeit, Rīgā, dzēru pirmo reizi mūžā, un varu teikt - tai nav asās, rūgtenās pēcgaršas, kāda ir parastai labai kafijai. Acīmredzot civetkaķu kuņģa fermenti tiešām spēj izmainīt kafijas pupiņu garšu, jo "Luwak" ir daudz samtaināka un vienlaikus koncentrēta garša. To grūti aprakstīt, līdzīgi ir ar vīnu pazīšanu - tās ir izjūtas, jo visas garšas cilvēkiem ir galvā. Sākotnēji tai ir viena garša, vēlāk tā mainās. Es sajutu tādu kā žāvētu augļu garšu, kaut ko nedaudz no šokolādes. Kafijai ir izteikta pēcgarša".
Vīnzinis tikai pasmejas, vaicāts, vai doma par ceļu, kādu gājusi kafija, netraucē tās baudīšanu un saka: "Cilvēki dzer un ēd daudz briesmīgākas lietas nekā civetkaķu izkakātās kafijas pupiņas - piemēram, čūsku asinis un sierus ar dzīviem tārpiem." Kaļķis uzskata, ka "Luwak" kafija gūs Latvijā zināmu popularitāti - tiesa, tikai apmēram 10% baudītāju spēs novērtēt tās patieso garšu, pārējie 90% varētu būt ziņkārīgie un eksotikas meklētāji, kas vēlas ievilkt ķeksi - jā, esmu izmēģinājis pasaulē dārgāko un no civetkaķa otra gala iegūto kafiju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
