Šajā epizodē tiekos ar valodnieci Aigu Veckalni, lai runātu par iekļaujošas valodas nozīmi un tās lietošanu ikdienā. Kāpēc tas ir tik nozīmīgi un kā organizācijām būtu jārūpējas par to kāda ir savstarpējā komunikācija, kādu ziņu tā nez uz āru un cik droši un iekļauti cilvēki var justies strādājot tādā vidē. Vairāki piemēri ar ko dalījās Aiga.
"Ja mēs apzināti neiekļaujam, tad mēs neapzināti kādu izslēdzam no komunikācijas, saprašana un kopā būšanas." Runājot par šodienas tēmu, tad šodienas kontekstā, tādi vārdi kā bēgļi, nacisti, krievi, čigāni, nēģeri, geji un lesbietes, invalīdi, aklie, trakie, slimie utt. ir vēl joprojām mūsu ikdiena, un, lai arī arvien retāk, taču koridoros un aiz muguras mēdzam par to iesmiet vai aprunāt.
Iekļaujošas valodas veidošana uzņēmumā ir tikai normāls solis ceļā uz dažādību un labāku darbinieku iesaisti, jo tad mēs jūtamies saprasti, sadzirdēti, neievainoti un spējīgi iesaistīties tādi, kādi esam.
Kas ir iekļaujoša valoda, kāpēc tā ir tik nozīmīga un kā šodienas kontekstā atkal uz to paraudzīties kā uz vienu no stūrakmeņiem, lai veidotu organizāciju, kurā cilvēku sarunājas, jūtas sadzirdēti un pieņemti? Tāpēc jau otro reizi uz savu podkāstu aicinu Aigu Veckalni, lai turpinātu sarunu par nevardarbīgu komunikāciju un to kā mūsu lietotā valoda spēj celt un dzīt postā to, ko pilnīgi iespējams darām ļoti labi. Aiga ir aizrautīga tulkotāja, filoloģe un latviešu valodas praktiķe, podkāsta "Pieturzīmes" veidotāja.
25.04.2022. epizode.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
