"Pirmajos mēnešos pēc tarifu struktūras izmaiņām bija vērojams dinamisks elektrotīkla pieslēguma jaudas pārskatīšanas process gan juridisko klientu, gan mājsaimniecību segmentā, jo kopējo elektrības rēķinu tagad nosaka arī izvēlētās pieslēguma jaudas apmērs. Šobrīd klienti ir secinājuši, kāda pieslēguma jauda viņiem nepieciešama, atsakoties no liekās un neizmantotās," intervijā laikrakstā "Diena" norāda A. Pinkulis.
AS "Sadales tīkls" vadītājs atzīmē, ka viens no būtiskākajiem aizvadītajā gadā īstenotajiem darbiem ir sadales sistēmas pakalpojuma tarifu struktūras līdzsvarošana, veidojot tarifu divās daļās – fiksēto daļu, kas ir maksa par pieslēguma nodrošinājumu un elektroenerģijas piegādes maksa. Rezultātā panākts, ka mainās klientu sapratne, ka elektrības kopējo rēķinu neveido tikai patērētās kilovatstundas, bet, piemēram, arī elektrotīkla kā infrastruktūras izmaksas – elektropārvades līniju uzturēšana, rekonstrukcija, kā arī uzņēmuma garantija klientam, ka viņam vienmēr būs iespēja lietot elektrību savā īpašumā.
Klientiem, kuri bija kļūdījušies aprēķinos un lūguši pieslēguma jaudu samazināt, bet tagad, izvērtējot savas reālās vajadzības un paradumus, lūdz to atkal palielināt, lai nodrošinātu savas dzīves kvalitāti un biznesa nepieciešamību, pirmā gada laikā pēc tarifu līdzsvarošanas Sadales tīkls maksu par jaudas atjaunošanu iepriekšējā apmērā nepiemēro. Vidēji mēnesī patlaban ap 1500 klientu vēl maina pieslēguma jaudas lielumu gan samazināšanas, gan palielināšanas virzienā.
No kopumā aptuveni 120 tūkstošiem klientu objektu, kuru elektroenerģijas patēriņš mēnesī ir nulle vai arī ļoti neliels, ap 10 tūkstošiem tā saucamo nulles klientu ir nolēmuši elektrotīkla pieslēgumu īpašumam atslēgt, bet vēl ap 10 tūkstošiem klientu ar minimālu elektrības patēriņu ir pārskatījuši pieslēguma nepieciešamo jaudu un lūguši to samazināt. Vienlaikus tarifu struktūras izmaiņas nav ietekmējušas elektroenerģijas lietošanas paradumus.
"Elektrības patēriņš pat ir nedaudz pieaudzis – tas nozīmē, ka klienti ir iemācījušies elektrību lietot efektīvi, vienlaikus nepalielinot vai pat nedaudz samazinot savus maksājumus. Elektrības patēriņa apjoms gan zināmā mērā korelē ar ekonomikas attīstības tendencēm – ja iekšzemes kopprodukts pieaug, attiecīgi arī palielinās enerģijas patēriņš. Arī šogad prognozējam, ka kopējais elektrības patēriņš varētu pieaugt par vienu procentu," lēš A. Pinkulis.
Uzņēmums aizvien vairāk dažādu rekonstrukcijas darbu veic, pat neatslēdzot elektroapgādi klientiem vai arī atslēguma laiku būtiski samazinot. Pērn plānveida darbu dēļ pieļaujamais elektrības atslēguma ilgums bija sešas stundas, šogad jau noteikts – ne ilgāk par piecām stundām. Turklāt aizvien biežāk reālais atslēguma laiks ir krietni īsāks. Modernizācijai ik gadu atvēlot aptuveni 100 miljonus eiro, izdevies uzlabot elektrotīkla tehnisko stāvokli un attiecīgi samazināt reģistrēto bojājumu skaitu no 28 tūkstošiem gadījumu 2015. gadā līdz 23 tūkstošiem pērn, kas nozīmē lielu klientu skaitu, kuriem vispār nav nācies izjust neērtības elektrības atslēguma dēļ.
"Šā gada plānos ir turpināt uzlabot elektroapgādes kvalitāti un drošumu, kā arī samazināt avārijas atslēgumu skaitu un ilgumu. Tas pats attiecas arī uz plānveida atslēgumu ilgumu samazināšanu. Kopumā šogad plānots rekonstruēt un atjaunot elektrotīklu 1700 kilometru garumā, kas ietver gan transformatoru modernizāciju, gan elektrolīniju sakārtošanu, paaugstinot kopējo elektroapgādes sistēmas drošību. Atjaunojam arī speciālās tehnikas parku, iegādājoties efektīvākas un funkcionālākas tehnikas vienības. Domājam arī par klientu apmierinātības paaugstināšanu, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti, saziņas kanālus, attīstot e-vidi," uzsver AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
