Foto: F64
Rudens ir klāt, arī ziema vairs nav aiz kalniem un jāsāk gatavoties arvien nemīlīgākiem laika apstākļiem. Lai gan vidējais latvietis parasti satraucas par katru spēcīgāko vēja pūsmiņu vai lietusgāzi, atskatoties vēsturē, redzam, ka Latvija pārcietusi vairākas īpaši spēcīgas un postošas vētras. Trīs no tām pelnījušas īpašu ievērību.

Spēcīgākā pēdējos 55 gados

Latvijā vēja brāzmu reģistrēšana tika uzsākta 1960. gadā, un kopš tā laika spēcīgākā vētra piedzīvota 1967. gada oktobrī.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija liecina, ka tā sākās 17. oktobra vakarā un, pārstaigājot visu Latviju, bet maksimālo ātrumu sasniedza naktī uz 18. oktobri, 18. oktobra rīta pusē un austrumu rajonos vēl arī dienā.

Iekšzemes rajonos otrās diennakts laikā vētra pamazām norima, bet piekrastes teritorijās mazākā intensitātē vēl saglabājās 19. un 20. oktobrī.

Šī vētra nozīmīga ar vēl kādu rekordu - šajās dienās Baltijas jūras piekrastē - Liepājā - tika reģistrēts līdz šim vislielākais Latvijā vēja brāzmu ātrums - 48 m/s.

40 m/s stipras brāzmas bija arī Rucavā un Bauskā, bet Kolkā, Mērsragā un Rīgā maksimālās vēja brāzmas sasniedza tikai 20 m/s. Šajā vētrā visvairāk cieta Liepājas, Aizputes, Dobeles, Jaunjelgavas un Jēkabpils meži, un kopumā tika izgāzti 11,7 miljoni m³ koksnes.

Vētras seku likvidēšanai uzaicināja strādniekus no Baltkrievijas, Ukrainas un Krievijas mazmežainajiem apgabaliem. Daļai no tiem nebija nepieciešamo iemaņu mežizstrādes darbos, tāpēc bieži notikuši smagi nelaimes gadījumi. Lielu daļu no kokmateriāliem, kurus sagatavoja piesaistītie strādnieki, izveda no Latvijas, savukārt daļa no iebraucējiem palika šeit uz pastāvīgu dzīvi.

Foto: LETA

Otra spēcīgākā - ar cilvēku upuriem

Spēcīgāko Latvijā piedzīvoto vētru saraksta otrajā vietā ir 1969. gada novembra vētra. Tai bija divi vēja pieauguma periodi. Pirmais - stiprākais - sākās 1. novembra vēlā vakarā Baltijas jūras piekrastē un turpinājās visā Latvijā gandrīz visu 2. novembri, bet otrs "lielā pūtiena" vilnis uznāca 3. novembra vakarā.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija liecina, ka spēcīgākā vēja novērošanas vieta bija Latvijas apstākļiem neparasta - tā bija Daugavpils, kur vēja brāzmas sasniedza 44 m/s.

40 m/s stipras vēja brāzmas tika sasniegtas Ainažos, bet Ventspilī tās šoreiz bija "tikai" 35 m/s. Vismazākais šai vētras epizodē maksimālo vēja brāzmu ātrums bija 20 m/s (Rūjienā, Alūksnē, Gulbenē, Zosēnos).

Tautsaimniecībai šī vētra nodarīja vēl lielākus postījumus nekā pirms diviem gadiem piedzīvotā, mežos tika nolauzti un sagāzti vairāk kā 14 miljoni kubikmetru koku, tika sabojātas telefona un elektrolīnijas, daudzām ēkām norauti jumti un nodarīti citi bojājumi. Šī vētra prasīja arī cilvēku upurus.
Foto: LETA

'Ervīns' pār Latviju Trešajā vietā ir 2005. gada janvāra vētra, kas tika dēvēta par Ervīnu jeb Gudrunu. Tā sākās 8. janvāra vakarā un, ejot pāri visai Latvijai, maksimālo ātrumu sasniedza 9. janvāra naktī un dienas pirmajā pusē.

Turpmāk tā pamazām zaudēja savu spēku, visilgāk - līdz naktij uz 10. janvāri - saglabājoties Latvijas galējos austrumu rajonos. Maksimālās vēja brāzmas Latvijas lielākajā daļā bija 30 m/s un vairāk, vislielāko ātrumu - 40 m/s - sasniedzot Ventspilī. Pat vismazākais vēja brāzmu ātrums - 24 m/s - pēc Boforta skalas atbilda vētras spēkam, un tas tika reģistrēts atsevišķās vietās Latvijas austrumu daļā - Alūksnē, Gulbenē, Rēzeknē, Zīlānos.

Ervīns ievērojamus postījumus nodarīja visā Latvijā, bet jo īpaši Kurzemē un Rīgas jūras līča piekrastē. Tika izgāzts liels daudzums koku, ēkām norauti jumti, noskalota jūras piekraste. 60% Latvijas teritorijas tika traucēta elektroapgāde. Rīgā un citās piejūras teritorijās bija plūdi.

9. janvārī Ministru kabinets valstī izsludināja enerģētikas krīzi, kas beidzās pēc četrām dienām, un sakarā sakarā ar dabas katastrofu 10. un 11. janvārī visās vispārējās un profesionālajās izglītības iestādēs tika pārtraukts mācību process.
Foto: LETA

Pēdējie 15 gadi Latviju nav saudzējušiPēdējo 15 gadu laikā īpaši spēcīgas vētras Latviju piemeklējušas vēl četras reizes - 2001. gada oktobrī un novembrī, 2008. gada februārī un 2013. gada oktobra izskaņā, kad Latvijā plosījās stiprākais vējš pēdējā piecgadē.

2013. gada vētras laikā, starp citu, novērota arī anomālā gaisa temperatūras diennakts gaita, kad temperatūra nakts laikā nevis pazeminājās, bet paaugstinājās, un nakts laikā vairākās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi.

Atbildi uz jautājumu un piedalies "NetAtmo Weather Station" izlozē!

Atrodi šajā sadaļā izvietotos jautājumus, atbildi uz tiem un reģistrējies AAS "Balta" sarūpētās balvas izlozei. Šī gada 27. oktobrī, 10. novembrī, 24. novembrī un 8. decembrī tiks izlozēts mūsdienīgs rīks - "NetAtmo Weather Station".

Katrs dalībieks var atbildēt uz vairākiem jautājumiem, bet uz katru no tiem vienu reizi. Jo vairāk jautājumi atbildēti, jo lielāka iespējamība laimēt balvu. Aizpildot kontaktu formu un reģistrējoties, apliecināt, ka esat iepazinies ar konkursa noteikumiem.

"NetAtmo Weather Station" ir bezvadu ierīce, kas paredzēta, temperatūras, gaisa mitruma un kvalitātes, CO2 un trokšņa līmeņa noteikšanai. Iegūtos datus iespējams apskatīt, izmantojot "Android", "Apple", "Windows" ierīcēm pieejamo aplikāciju un tīmekļa aplikāciju. Komplektā ietilpst divas ierīces - viena lietošanai iekštelpās, viena ārpus tām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!