Foto: Publicitātes foto
Rīgas centrāltirgus pēdējo gadu laikā paveiktais cīņā ar nelegālo akcīzes preču apriti lielākajā ļaužu pulcēšanās vietā, piemēram, paplašinot videonovērošanas sistēmu tirgus teritorijā, kā arī pastiprinātās policijas aktivitātes, ir būtiski samazinājis nelegālo akcizēto preču apriti tirgū.

"Centrāltirgus iestājas par pilnīgu nelegālu akcizēto preču aprites pārtraukšanu centrāltirgū un citur Latvijā," uzsver tirgus pārstāvis Ivars Jakovels. Kopš 2016. gada Rīgas centrāltirgus ir atteicies no apsardzes ārpakalpojuma un izveidojis savu iekšējās drošības dienestu, kā arī paplašinājis videonovērošanas sistēmu tirgus teritorijā. "Šo pasākumu kopums ir spēji ierobežojis nelegālu akcizēto preču apriti lielākajā ļaužu pulcēšanās vietā Rīgā – centrāltirgū. Līdz ar šī rūpala tirgoņu aizturēšanu skaita pieaugumu, nelegāla akcizēto preču aprite tirgū ir uz izzušanas robežas, par ko var pārliecināties ikviens apmeklētājs," skaidro Ivars Jakovels.

Centrāltirgus teritorija ir iekļauta Rīgas pašvaldības policijas (RPP) Latgales pārvaldes darbinieku pastāvīgā patrulēšanas maršrutā. Jautāts, kādi ir iemesli, kāpēc Rīgas centrāltirgū jau gadiem neizdodas pilnībā izskaust nelegālo akcīzes preču apriti, RPP pārstāvis Toms Sadovskis atbild, ka tie ir dažādi – gan ierobežotie likumiskie instrumenti, gan cigarešu tirgotāju bezbailība un tiesībsargu ierobežotie cilvēkresursi.

Stāv uz šuhera

Toms Sadovskis skaidro, ka liela daļa cigarešu tirgotāju no sodiem nebaidās, jo gadījumā, ja viņiem oficiāli nekas nepieder, tad no viņiem arī grūti ir ko piedzīt. Vēl viena problēma esot ierobežotie cilvēkresursi – policistu ir tik, cik viņu ir, līdz ar to ar laiku tirgotāji visus policistus atpazīst jau pēc sejas neatkarīgi no tā, vai darbinieks ir formas tērpā vai nav. "Mēdz būt situācijas, kad tiek saņemts signāls par konkrētu tirgoni, bet tiklīdz policists parādās tirgus tuvumā, tirgoņa līdzdalībnieks, kurš, ja tā var izteikties "stāv uz šuhera", ziņo tirgotājam, lai tas laikus paspētu nozust vai paslēpt mantu," policijas darba aizkulises atklāj Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis.

RPP šajā apkaimē veic kontrolpirkumus paši, kā arī kontrolē nelegālo preču apriti sadarbojoties ar Valsts policijas (VP) darbiniekiem. Gan RPP, gan VP resursi nav neierobežoti, tādēļ sadarbība bieži vien notiek, palīdzot ar cilvēkresursiem. Tāpat, piemēram, tiek sadalītas patrulēšanas zonas, lai nebūtu tā, ka vienā tirgus galā ir vairāki VP un RPP darbinieki, bet otrā galā nav neviena policista.

Cīņā traucē likuma robs

RPP iespējas cīņā ar nelegālo akcīzes preču tirdzniecību gan ir stipri ierobežotas, jo tā nav tiesīga strādāt visu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto normu kopumu, kas vērsts pret nelegālo cigarešu apkarošanu. Proti, RPP nav tiesīga uzsākt administratīvo lietvedību pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 169.3 panta (Par ar akcīzes nodokli apliekamo preču iegādes, realizācijas, uzglabāšanas vai pārvietošanas noteikumu pārkāpšanu, kā arī par citiem šo preču aprites noteikumu pārkāpumiem). Šajā pantā noteikta atbildība arī par cigarešu glabāšanu vai pārvietošanu.

Tajā pašā laikā RPP ir pilnvarota apkarot tieši tirdzniecību (Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.20 pants), lai gan tirdzniecību pierādīt ir daudz grūtāk un šādā gadījumā ir jāveic kontrolpirkumi. "Faktiski sanāk, ka, ja Rīgas pašvaldības policisti Centrāltirgus apkaimē pie pārkāpēja atrod lielu daudzumu nelegālo cigarešu, tad uz notikuma vietu ir jāsauc Valsts policija. Savukārt, ja šis pats pārkāpējs pieķerts ar kontrolpirkuma palīdzību, tad Rīgas pašvaldības policisti ir tiesīgi turpināt lietvedību paši. Ar iniciatīvu grozīt pastāvošos normatīvos aktus un paplašināt Rīgas pašvaldības policijas tiesības, esam vairakkārt vērsušies atbildīgajās ministrijās, taču pagaidām izmaiņas nav pieņemtas," ar nožēlu secina Toms Sadovskis.

Jāsāk ar robežu, atslēga – sadarbība

Ivars Jakovels atgādina, ka centrāltirgus neatrodas uz valsts robežas, bet tieši ar robežas drošību sākas kontrabandas izskaušana. Panākumu gūšanai nepieciešama ne vien tirgus, bet arī tiesībsargājošo, tieslietu institūciju un likumdevēja cieša iesaiste, izskaužot ne vien kontrabandas mazumtirgotājus, bet arī to piegāžu ķēdes, pilnveidojot sodu sistēmu un nodrošinot to efektīvu realizāciju. Turklāt šādu preču izmantošana jāsaista arī sabiedrības dzīveslīmeni un patēriņa iespējām, tādā nozīmē to aplūkojot kā zināmu sociālu procesu.

Toms Sadovskis papildina, ka cīņā ar nelegālo akcīzes preču tirdzniecību starpresoru sadarbība ir nevis vienkārši svarīga, bet drīzāk varētu teikt, ka tā ir atslēga cīņā ar nelegālajām precēm. "Jābūt ne tikai sadarbībai starp iestādēm, bet arī atbildīgiem komersantiem, kuri ziņotu un atbalstītu apkarot pārkāpumus viņu teritorijā, kā arī labai sadarbībai ar iedzīvotājiem. Tāpat svarīgi ir rosināt izpratni, ka, pērkot nelegālās cigaretes, īstermiņā varbūt tiek gūts dažu centu ietaupījums, bet ilgtermiņā katrs pircējs kaitē ne tikai valstij, bet arī pats sev," rezumē Sadovskis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!