NATO aicina mainīt dažus ierobežojumus saistībā ar Rietumu atbalstu Ukrainai; Vācijai ir iebildumi

NATO PA apstiprinājusi arī deklarāciju, kurā pausta apņēmība atbalstīt to karā pret Krieviju līdz tiks gūta uzvara.

Pienācis laiks atcelt dažus ierobežojumus Rietumu piegādāto ieroču izmantošanai, PA norādīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Kā uz iespējamo Rietumu piegādāto ieroču pielietojuma vietu pret mērķiem Krievijas teritorijā Stoltenbergs norādīja uz Harkivas apgabalu, kur krievu iebrucēji atjaunojuši savu brutālo uzbrukumu un kur frontes līnija lielā mērā sakrīt ar Krievijas un Ukrainas robežu.

Ukraina būs vājāka, ja NATO dalībvalstis tai turpinās sniegt tikai daļēju atbalstu, uzstājoties PA, uzsvēra arī Polijas pārstāvis Mihals Ščerba.

Tikmēr Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs videouzrunā aicināja Rietumu sabiedrotos, izmantojot savas pretgaisa aizsardzības sistēmas, slēgt gaisa telpu virs Rietumukrainas, pret ko joprojām iebilst, piemēram, Vācija.

Umerovs arī atgādināja PA, ka Kijiva vēlas kļūt par pilntiesīgu NATO dalībvalsti.

Soltenbergs, uzstājoties PA, nosauca arī trīs galvenos jautājumus, kas apspriežami NATO samitā jūlijā Vašingtonā - dalībvalstu aizsardzības spēju palielināšana, atbalsts Ukrainai un globālā sadarbība, kas vērsta uz Āzijas-Klusā okeāna reģionu.

PA arī apstiprināja aicinājumu NATO galvenajā mītnē Briselē izveidot dezinformācijas apkarošanas centru.

Vācijas valdība joprojām iebilst pret ideju NATO ietvaros izveidot sava veida aizsardzības vairogu virs Ukrainas rietumiem, pirmdien paziņojis Vācijas valdības preses pārstāvis Štefens Hēbeštreits.

"No mūsu viedokļa raugoties, tā būtu iesaistīšanās, tieša iesaistīšanās šajā konfliktā. Un tas ir kaut kas tāds, uz ko mēs nemērķējam," pirmdien Berlīnē sacīja Hēbeštreits. Viņš arī atsaucās uz Vācijas aizsardzības ministra Borisa Pistoriusa un NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga paziņojumiem.

Pēdējā laikā no dažādām pusēm ir izskanējuši aicinājumi NATO valstīm stiprināt Ukrainas pretgaisa aizsardzību, izveidojot sava veida aizsardzības vairogu virs Ukrainas.

Hēbeštreits nevēlējās konkrēti komentēt jautājumu, vai un kādā veidā Ukraina ir sniegusi garantijas, ka tā neveiks uzbrukumus mērķiem Krievijā, izmantojot Vācijas piegādātās ieroču sistēmas.

Viņš norādīja, ka uz šiem nosacījumiem attiecās konfidencialitāte, un tie ir pierādījuši savu lietderību. Viņš arī norādīja, ka starptautiskās tiesības paredz, ka valsts, kurai uzbrūk, var aizstāvēties arī ārpus tās robežām.