Foto: AFP/Scanpix
ASV pirmdien svin 40.gadadienu, kopš cilvēks spēra pirmo soli uz Mēness virsmas.

Par godu "Apollo 11" vēsturiskajai misijai ASV prezidents Baraks Obama Baltajā namā uzņems kosmosa kuģa apkalpi, kurai bija tas gods pirmajai izkāpt uz Zemes pavadoņa virsmas.

"Tas ir mazs solis cilvēkam, bet milzīgs lēciens cilvēcei," 1969. gada 20. jūlijā sacīja astronauts Nīls Ārmstrongs, izkāpjot no kosmiskā lidaparāta uz Mēness virsmas. Šim solim pie televizoru ekrāniem un radioaparātiem sekoja līdzi aptuveni 500 miljoni cilvēku uz Zemes.

Misijas gadadienā "Apollo" programmas astronauti pirmdien piedalīsies preses konferencē Vašingtonā. Virknē ASV pētījumu centru vienlaicīgi tiks pārraidītas programmas par "Apollo" mantojumu un kosmosa izpētes nākotni.

Svinības norisināsies arī Kenedija kosmosa centrā Floridas štata Kanaverala zemes ragā, no kurienes "Apollo 11" misija startēja, kā arī NASA misiju kontroles centrā Hjūstonā un Vašingtonas Nacionālajā gaisa un kosmosa muzejā.

"Es biju ļoti lepns, stāvot uz Mēness virsmas un salutējot kā militārists ASV karogam," vēsturiskos notikumus atcerējās astronauts Bazs Oldrins, kurš uz Mēness izkāpa otrais aiz Ārmstronga.

"Visvairāk es vēlos atcerēties, kā mēs ar Nīlu saskatījāmies dažas sekundes pēc piezemēšanās un dzinēju apturēšanas, jo mēs tikko bijām pavēruši vissvarīgākās durvis [kosmosa] izpētes vēsturē," piebilda Oldrins.

Pa Mēnesi ir staigājuši tikai 12 cilvēki, kas visi bija amerikāņi. Zemes pavadoni neviens cilvēks nav apciemojis kopš 1972. gada, kad NASA apturēja "Apollo" misijas.

ASV kosmosa aģentūra plāno līdz 2020. gadam atsākt lidojumus uz Mēnesi, lai izveidotu tur apdzīvojamas bāzes un pētītu pavadoņa virsmu.

Tomēr ekonomiskā krīze ir devusi smagu triecienu kosmosa apguves plāniem, jo Mēness misijas projekts "Constellation" varētu izmaksāt aptuveni 150 miljardus ASV dolāru (74,7 miljardus latu).

NASA budžets pašlaik ir pārāk mazs, lai apmaksātu lidojumu kapsulu "Orion", kas būtu modernizēta un plašāka versija "Apollo" moduļiem. Projektam vēl būtu vajadzīgas nesējraķetes, kapsulas nogādāšanai orbītā.

Vienlaikus arī Krievija, Ķīna, Indija un Japāna paplašina savas kosmosa programmas, izstrādājot ambiciozus plānus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!