Foto: AFP/Scanpix
Savvaļas kamieļi, kas Austrālijā savairojušies tik daudz, ka nodara ievērojamu kaitējumu dabai un privātīpašumiem, mudinājuši Austrālijas valdību ieguldīt finansiālus līdzekļus dzīvnieku izšaušanas programmā, kas izraisījusi asus strīdus ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskā mērogā.

Pēc aprēķiniem, pa tuksnešiem Austrālijas centrālajā daļā klaiņo viens miljons kamieļu. Daži uzskata, ka bez cilvēku iejaukšanās dzīvnieku skaits turpmāko deviņu gadu laikā varētu dubultoties.

"Visās vietās, kur kamieļi var tikt pie ūdens, tie sabojā žogus, ja vien tādi ir palikuši, izposta pagalmu, ūdens tvertnes," atzinis Ešlijs Serevins, kura īpašums arī cietis no kamieļu radītiem bojājumiem.

Saskaņā ar Austrālijas valdības ieceri plānots iznīcināt 650 000 kamieļu, izraisot dzīvnieku aizstāvju protestus. "Mazuļi tiks atstāti bez mātēm, tiks nošauti dzīvnieki gaidībās. Tik lieli dzīvnieki kā kamieļi spēj skriet vairākas dienas, neskatoties uz lodes atstāto ievainojumu, un nomirt lēnā nāvē," atklāja Džeina Votersa, kas vada safari parku.

Tā kā kamieļi var nodzīvot pat 30 gadus, dzimstības kontroles metode nemazinās pašreizējo dzīvnieku skaitu. Turklāt dzīvnieki ir pārāk lieli, lai tos noķertu un dzīvus izvestu. Kā uzskata lopkautuves īpašnieks Gerijs Danns, dzīvnieku izšaušana un atstāšana ir cietsirdīga. Vīrietis norādījis, ka būtu lietderīgi uzcelt lopkautuvi, kas uz ārzemēm eksportētu kamieļu gaļu, kuru tikpat kā neesot iespējams atšķirt no liellopu gaļas.

Austrālijā dzīvnieki ievesti no Indijas un Arābijas pussalas ap 1840.gadu, lai palīdzētu pārvietoties pa tuksnesi. 1.Pasaules kara laikā pat tika izveidota kamieļu jātnieku divīzija, taču līdz ar automašīnu parādīšanos kamieļus sāka pārsvarā izmantot vien skriešanas sacīkstēs vai tūristu izklaidēšanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!