Ar šādu paziņojumu Janukovičs nācis klajā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) sēdē.
Pēc viņa vārdiem, "golodomors" bija "Staļina režīma sekas", taču to nevar uzskatīt par kādas konkrētas nācijas genocīdu, jo masu bads bija kopīga traģēdija PSRS sastāvā ietilpstošajām valstīm.
Janukovičs vērsa uzmanību, ka bads bija gan Kazahstanā, gan Baltkrievijā un Krievijas teritorijā, nevis tikai Ukrainā.
Šī pozīcija ir pilnīgā pretrunā ar bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Juščnkio nostāju, kurš 2008. gadu Ukrainā pasludinājis par golodomora upuru piemiņas gadu un solīja ieviest likumprojektu par kriminālo atbildību par golodomora kā genocīda neatzīšanu.
Kā ziņots, 1932. - 1933.gada badā, ko izraisīja komunistiskā diktatora Josifa Staļina rīkojums par vardarbīgu pārtikas atsavināšanu Ukrainas lauku rajonos, nomira līdz desmit miljoniem cilvēku.
2006. gadā Ukrainas parlaments golodomoru atzina par ukraiņu tautas genocīdu. Ukrainas varas iestādes apgalvo, ka 1932.-1933. gada masveida bada laikā visvairāk no padomju represijām cieta tieši ukraiņi. Turpretī Krievija un vēl vairākas citas valstis pret šādu formulējumu iebilst, jo badā cieta arī citas PSRS tautas un tas izplatījās arī ārpus Ukrainas PSR robežām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
