Otrs zinātnieks Luns Lehao, kurš ir ķīniešu aparatūras nogādes līdzekļu speciālists, paziņoja, ka Ķīnai "būs tehniskās iespējas nosūtīt divus vai trīs kosmonautus uz Mēness virsmu un pēc tam sekmīgi nogādāt viņus atpakaļ" laikposmā līdz 2025.gadam.
Jau tagad noteikts, ka gaidāmās izsēšanās rajons būs Zemes dabiskā pavadoņa dienvidpols, kas "šķiet ideāls šim nolūkam", teica Oujans Dzijuaņs.
Pirmdien Ķīnas Valsts padomes premjers Veņs Dzjabao svinīgā ceremonijā Aizsardzības zinātnes, tehnikas un rūpniecības komitejā paziņoja, ka 1.oktobrī palaistais ķīniešu aparāts "Čaņe-2" izpildījis savu galveno uzdevumu, nosūtot tā rajona fotoattēlus, kurā paredzēta nākamo automātisko pētniecības aparātu nosēšanās. Kabineta vadītājs demonstrēja Mēness virsmas fotoattēlus, un tos publicē arī laikraksts "China Daily". Ziņu aģentūra "Siņhua" publicējusi arī Mēness "Varavīksnes līča" augstas kvalitātes trīsdimensiju attēlu.
Pirmo Mēness aparātu "Čaņe-1" Ķīna palaida 2007.gadā. 2013.gadā plānots nosūtīt uz Mēnesi pašgājēju aparātu, bet vēl pēc četriem gadiem - atgriežamu Mēness aparātu, kas nogādās uz Zemes Mēness grunts paraugus.
2030.gadā plānota ķīniešu kosmonauta izsēšanās uz Mēness un pēc tam Mēness bāzes izveidošana. Tā tiks izmantota pilotējamu kosmisko aparātu palaišanai no Mēness virsmas uz citām planētām, no kurām pirmā, iespējams, būs Marss. Lidojumu uz turieni ķīnieši plāno orientējoši 2050.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
