Foto: EPA/LETA
Britu studenti trešdien atkal izgājuši ielās, lai protestētu pret valdības ieceri trīskāršot mācību maksu, un arī šī protesta akcija jau izvērtusies vardarbībā, pūlim uzbrūkot policijas autofurgonam, kā arī uzsākot valdības iestāžu demolēšanu.

Vismaz astoņi cilvēki sadursmēs jau cietuši.

Studējošie pulcējušies uz gājienu Londonas centrā, un protesta akcijas notiek arī koledžās un universitātēs citās Lielbritānijas pilsētās.

Tūkstošiem studentu un vidusskolēnu, no kuriem daļa bija tērpta skolēnu formās, devās garām ministriju ēkām Vaitholā parlamenta virzienā.

Lai gan pūļa lielākajā daļā valda svētku gaisotne, kāda grupiņa jauniešu, kuru sejas sedza maskas, uzbruka ielas vidū novietotam policijas autofurgonam un noklāja to ar grafiti.

Jaunieši sāka automobili šūpot, cenšoties to apgāzt, izsita priekšējo vējstiklu, norāva sānu spoguļus un visbeidzot uzlēca uz spēkrata jumta.

Kāds vīrietis tikmēr urinēja uz viena no priekšējiem riteņiem.

Citi protestētāji iejaucās, cenšoties huligānus savaldīt.

Tajā pašā laikā daži studenti noķēpāja Ārlietu ministrijas baltās sienas ar grafiti. Savukārt citi metās pāri nožogojumiem, kas norobežo citu valdības ēku kompleksu, kurā atrodas arī Aizsardzības ministrija.

Atšķirībā no iepriekšējiem studentu protestiem, pēc kuriem Skotlendjards atzina, ka policija pārsteigta nesagatavota, trešdien pūļa uzvedību uzrauga simtiem policistu.

Līdz šim par vardarbīgu uzvedību un zādzībām aizturēti trīs cilvēki. Tikmēr kāda sieviete sadursmju izraisītajā drūzmā lauzusi roku, ziņo policija.

Demonstrācijas dalībnieki nesa plakātus, uz kuriem, piemēram, bija lasāmi tādi saukļi kā: "Toriju atkritumi, mēs nākam." Nesasniedzot parlamentu, kolonna tika bloķēta.

Demonstrantiem cenšoties izlauzties caur policijas ķēdēm, divi policisti guvuši ievainojumus. Tiek ziņots, ka ievainoti arī pieci demonstranti.

Protesta akcijas organizatori ziņo, ka pūļa vidū nonākusi kāda skolēnu grupa un policija šobrīd cenšas atbrīvot ceļu viņu izvešanai drošībā.

Studentu demonstrācijas pirms divām nedēļām, kurās piedalījās līdz pat 50 000 protestētāju, arī pārvērtās vardarbībā, protestētāju grupai ielaužoties premjerministra Deivida Kemerona pārstāvētās Konservatīvās partijas galvenajā birojā.

Viens no agresīvajiem demonstrantiem - 18 gadus vecais Edvards Vulards - trešdien tiesā atzina, ka 10.novembrī no astoņus stāvus augstās ēkas nometis ugunsdzēšamo aparātu.

Sods Vulardam vēl nav paziņots. Viņš ir viens no 68 cilvēkiem, kas tika aizturēti iepriekšējo studentu demonstrāciju laikā.

Lai gan protesta akcija sākās miermīlīgi, tā pārauga vardarbībā, kad vairāki desmiti demonstrantu ielauzās toriju biroja ēkā, kurai tika izdauzīti logi, demolētas telpas un lauztas mēbeles.

Tikmēr trešdien notiekošajos protestos Londonas gājiena mērķis ir toriju koalīcijas partneru - liberāldemokrātu - birojs.

Liberāldemokrāti un to līderis, premjerministra vietnieks Niks Klegs, pēdējā laikā izpelnījušies īpaši asu kritiku, jo pirms maijā notikušajām vēlēšanām solīja iestāties pret mācību maksas paaugstināšanu.

Tomēr ierosinātā studiju maksas palielināšana ir daļa no premjerministra Kemerona valdības izstrādātajiem taupības pasākumiem.

Jau otrdienas vakarā, laikā, kad vicepremjers Ziemeļlondonā uzstājās ar runu, grupiņa demonstrantu sarīkoja Klega izbāzeņa pakāršanu.

Trešdien studenti iecerējuši Klegam iesniegt vēstuli, kurā cita starpā teikts: "Mēs aicinām jūs atsaukt liberāldemokrātu atbalstu konservatīvo [iecerētajai] mūsu izglītības sistēmas finansējuma apcirpšanai, vai arī rēķinieties ar nodotās paaudzes vilšanos un dusmām."

Valdība iecerējusi augstskolu finansējumu samazināt par 40%, faktiski likvidējot stipendijas, izņemot matemātikas un dabaszinātņu programmās.

Pārējo programmu finansēšanu valdība cer nodrošināt ar mācību maksas palīdzību.

Studiju maksu iecerēts paaugstināt, sākot ar 2012.gadu. Paredzēts, ka maksimālā mācību maksa būs 6000 mārciņu, bet universitātēm "īpašos apstākļos" būs tiesības to paaugstināt līdz 9000 mārciņu, kas ir trīskārt vairāk nekā šobrīd noteiktie mācību maksas griesti.

Tikmēr valdība uzsver, ka iecerētās reformas nodrošinās lielāku taisnīgumu, jo mācību laikā studentiem faktiski nekas nebūs jāmaksā, bet mācību kredītu tiem būs jāsāk atdot tikai brīdī, kad viņi sāks pelnīt vismaz 21 000 mārciņu gadā.

Līdztekus demonstrācijām Londonā protesta akcijas notiek arī citviet Lielbritānijā. Piemēram, Mančestrā ielās izgājuši aptuveni 3000 cilvēku. Aptuveni tikpat lielas demonstrācijas notikušas Liverpūlē un Braitonā.

Demonstrācijas notiek arī Līdsā, Šefīldā, Birmingemā un Bristolē, kur protesta akcijā piedalās 2000 cilvēku.

Daudzās universitātēs studenti ieņēmuši auditorijas, tostarp okupēta arī Oksfordas universitātes Bodlija bibliotēka.

Tikmēr Vinčesterā, Kembridžā, Līdsā un Londonā vidusskolēni pametuši stundas.

Protestu organizatori norāda, ka ceļas nepieredzēts studentu protestu vilnis, paziņojot, ka viņus iedvesmo 1968.gada studentu nemieru gars.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!