Viens bojāgājušais un divi ievainotie teroristu sarīkotos sprādzienos Stokholmā

Sprādzieni notika pēc tam, kad Zviedrijas ziņu aģentūra TT pavēstīja, ka saņēmusi draudu vēstuli par Zviedrijas militāro klātbūtni Afganistānā un Vilka zīmētajām Muhameda karikatūrām.

Pilsētas centrā aizdegās automobilis un sākās eksplozijas, kuras saskaņā ar policijas teikto izraisījuši automobilī ievietoti gāzes baloni.

Pēc 10 vai 15 minūtēm apmēram 300 metru attālumā notika otrs sprādziens, kurā tika ievainoti divi cilvēki. Otrā sprādziena vietā uz ietves tika atrasts vīrieša līķis, un policija pieļāva iespēju, ka viņš uzspridzinājies.

Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts raksturoja notikušo kā terorakta mēģinājumu.

"Vissatraucošākais terorakta mēģinājums cilvēkiem pilnā Stokholmas centra daļā. Neizdevies, bet varēja būt patiesi katastrofāls," paziņoja Bilts sociālās saziņas tīklā "Twitter" un arī savā blogā.

Policijas preses sekretārs sacīja, ka notiek izmeklēšana, lai noskaidrotu, vai abi sprādzieni bijuši saistīti.

Policija ar mikroautobusiem norobežoja vairākas ielas ap vīrieša līķi un aizvilka kādu automobili. Zviedrijas laikraksti ziņoja, ka šis vīrietis uzspridzinājies, bet policija to neapstiprināja, lai gan pieļāva šādu iespēju.

"Izskatījās, ka šim vīrietim kaut kas eksplodējis vēderā. Viņam nebija ievainojumu uz sejas vai pārējā ķermeņa, un nav nodarīti postījumi apkārt esošajiem veikaliem," ziņoja laikraksts "Dagens Nyheter", citējot kādu mediķi.

Laikraksts "Aftonbladet" citēja kāda ziņu avota teikto, ka vīrietim bijušas sešas cauruļbumbas, no kurām tikai viena eksplodējusi. Viņam arī bijusi mugursoma ar naglām un iespējamām sprāgstvielām. Laikraksts arī citēja aculiecinieku teikto, ka šis vīrietis kaut ko kliedzis arābu valodā.

Policija atteicās komentēt šo "Aftonbladet" ziņu.

TT ziņoja, ka apmēram 10 minūtes pirms pirmā sprādziena saņēmusi elektronisku draudu vēstuli ar skaņu failiem zviedru un arābu valodās un šāda e-vēstule nosūtīta arī Zviedrijas drošības policijai SAPO. Drošības policija apstiprināja, ka to saņēmusi, bet atteicās izpaust e-vēstules saturu.

"Mūsu darbības runās pašas par sevi, kamēr jūs neizbeigsiet savu karu pret islāmu, pravieša [Muhameda] pazemošanu un jūsu muļķīgo atbalstu cūkai [Lāšam] Vilkam," TT citēja kāda vīrieša teikto vienā no šiem ierakstiem.

Šajā e-vēstulē arī pausts aicinājums modžahediem sacelties Zviedrijā un pārējā Eiropā un draudēts ar nāvi Zviedrijas iedzīvotājiem. "Tagad jūsu bērni, meitas un māsas mirs tāpat, kā mirst mūsu brāļi, māsas un bērni," teikts TT citētajā e-vēstulē.

TT ziņoja, ka šie draudi ir saistīti ar Zviedrijas piedalīšanos Starptautiskajos drošības atbalsta spēkos (ISAF) Afganistānā, kuru sastāvā ir apmēram 500 Zviedrijas karavīru. Tajos arī pieminētas Vilka zīmētās pravieša Muhameda karikatūras.

Aģentūras "Reuters" televīzija sazinājās ar Vilku, kurš sacīja, ka atrodas drošībā.

"Šis ir pirmais mana projekta upuris. Tas bija [terora] akts pret zviedru tautu, lai viņus iebiedētu, nevis pret mani. Labā ziņa ir tā, ka ir miris terorists, nevis kāds cits," teica Vilks.

ASV konsultante terorisma jautājumos Eva Kolmane pavēstīja "Reuters", ka Zviedrijā jau kādu laiku bāzējas neliela kaujiniecisku islāmistu kopiena, bet sestdien notikušais incidents var būt bijis viena cilvēka roku darbs.

"Tomēr, ņemot vērā šī uzbrukuma mērogu un mērķi, man ir aizdomas, ka tas ir vietējais ekstrēmists, kurš varēja būt vai nebūt saistīts ar kādu īstu teroristu organizāciju. Mēs esam redzējuši dažādus teroraktu mēģinājumus Ziemeļeiropā, kurus sarīkojuši līdzīgi vientuļi kaujinieki, kas tā vai citādi bijuši saniknoti par karikatūru skandālu," sacīja Kolmane.

Novembra beigās tika ziņots, ka Lāšs Vilks atkal saņēmis draudus no Somālijas musulmaņu kaujiniekiem. ASV teroristu interneta vietņu monitoringa grupa "SITE" paziņoja, ka Somālijas islāmistu grupējuma "Al Shabab" kaujinieki Zviedrijā, kam ir saikne ar teroristisko organizāciju "Al Qaeda", aicinājuši nogalināt Vilku.

14.maija vakarā, kad Vilks nebija mājās, nezināmi uzbrucēji izsita logus viņa mājai Zviedrijas dienvidu mazpilsētā Nīneshamnsvagē, iemeta ēkā stikla pudeles ar benzīnu, kuras saplīsa, un mēģināja benzīnu aizdedzināt, tomēr liesmas nodarīja tikai nelielus bojājumus virtuvei un fasādei.

Kad Vilks 11.maijā lasīja lekciju Upsalas Universitātē, kas ir Zviedrijas vecākā augstskola, viņam uzbruka vīrietis, kas sēdēja pirmajā rindā. Vilks šajā uzbrukumā zaudēja brilles un guva nelielus sasitumus.

Kad Vilks 11.maijā lasītajā lekcijā runāja par reliģiju un parādīja filmu, viņam mēģināja uzbrukt 20 cilvēki, kurus šī filma bija aizvainojusi. Policija evakuēja auditoriju, bet daži protestētāji pretojās policistiem, kuri bija spiesti lietot asaru gāzi. Divi cilvēki tika aizturēti.

Vilka zīmētās karikatūras, kurās redzams suns ar pravieša Muhameda galvu, pirmoreiz tika publicētas 2007.gada vasarā vairākos Zviedrijas laikrakstos. Vienu no šīm karikatūrām 2007.gada 18.augustā publicēja Zviedrijas reģionālais laikraksts "Nerikes Allehanda" kā ilustrāciju ievadrakstam par runas brīvības svarīgumu, un tā izprovocēja musulmaņu protestus Ērebrū pilsētā, kur tiek izdots šis laikraksts. Musulmaņu valstis Afganistāna, Ēģipte, Irāna, Jordānija un Pakistāna, kā arī Islāma konferences organizācija oficiāli nosodīja šo publikāciju.

Ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīts Irākas nemiernieku grupējums 2007.gadā izsludināja 100 000 ASV dolāru (52 800 latu) atlīdzību par Lāša Vilka nogalināšanu, solot papildus vēl 50 tūkstošus dolāru (26 400 latu), ja Vilkam tiktu pārgriezta rīkle. Grupējums arī izsludinājis 50 000 ASV dolāru (26 400 latu) atlīdzību par "Nerikes Allehanda" galvenā redaktora Ulfa Johansona nogalināšanu.

Īrijā martā tika aizturēti septiņi musulmaņi aizdomās par Lāša Vilka slepkavības plānošanu. Par šādiem plāniem aizdomās tiek turēta arī amerikāniete Kolīne Larouza, kas tiek dēvēta arī par "Džihāda Džeinu".

Lielākie Zviedrijas laikraksti martā pārpublicēja Vilka zīmētās karikatūras, lai apliecinātu solidaritāti ar mākslinieku, dotu iespēju lasītājiem iepazīties ar šiem pretrunīgi vērtētajiem mākslas darbiem un aizstāvētu vārda brīvību, kas arvien vairāk tiek apdraudēta.