"Līdz nedēļas beigām mēs nosūtīsim pirmo vēstuli Ungārijas valdībai, vēstuli, uz kuru Ungārijas valdībai būs jāatbild," uzrunājot Eiropas Parlamenta deputātus, sacīja Barrozu.
Vēstulē tiks pieprasīti skaidrojumi, bet tā nebūs brīdinājuma vēstule, kas savukārt būtu pirmais solis, lai pret Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti uzsāktu procesu par savienības tiesību normu pārkāpumu, norādīja EK preses pārstāvis.
Jaunais mediju likums radījis bažas par preses brīvību valstī un izpelnījies protesta vētru no mediju un politisko novērotāju puses. To asi kritizējusi arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), "Amnesty International", Eiropas Parlaments un vairākas Eiropas valstis, sevišķi Vācija un Francija.
Likums dod tiesības varasiestādēm, kurās pamatā pārstāvēti premjerministra Viktora Orbana partijas "Fidesz" biedri, regulēt mediju saturu.
Nacionālajai mediju un infokomunikāciju padomei (NMHH) būs tiesības noteikt soda naudu par saturu, kas tiks uzskatīts par aizvainojošu, un par "politiski nelīdzsvarotu" materiālu, turklāt soda naudas apmēri radio un televīzijai var sasniegt 200 miljonus forintu (506 019 latu).
Likums paredz arī tiesības pārbaudīt mediju aprīkojumu un dokumentus un piespiest žurnālistus atklāt avotus jautājumos, kas saistīti ar nacionālo drošību.
Orbans un viņa vadītā centriski labējā valdība ir noraidījusi izskanējušo kritiku, apgalvojot, ka jaunais likums atbilst ES tiesību normām.
Tomēr vēlāk Orbans izteica gatavību likumu grozīt, ja to pieprasīs ES.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
