Runājot Lielbritānijas Irākas kara izmeklēšanas komisijā, viņš noraidīja komisijā izskanējušo pieņēmumu, ka ASV vadītais iebrukums Irākā faktiski nostiprinājis kaimiņvalsti Irānu un iedrošinājis to īstenot savu kodolprogrammu.
"Es to saku tik dedzīgi, cik vien to varu. Kādā brīdī Rietumiem ir jāatsakās no šīs atvainošanās politikas vai pozas, kuru es uzskatu par aplamu, ka mēs esam izraisījuši to, ko irāņi dara, vai to, ko ekstrēmisti dara," sacīja Blērs.
"Prezidents Obama dodas 2009.gada martā uz Kairu, tieši islāma centrā. Viņš uzstājas ar runu, pamatā sakot, "liksim pie malas Buša laikmetu, es tagad jums piedāvāju draudzības roku. Jūs, Irāna, kļūstiet par partneriem, jūs esat sena, lepna civilizācija"," klāstīja Blērs.
"Bet kādu atbildi gan viņš saņem? Viņi turpina terorismu, viņi turpina destabilizāciju, viņi turpina darbu pie kodolieročiem," skaidroja ekspremjers. "Kādā brīdī mums ir jāizvelk galva no smiltīm un jāsaprot, ka viņi to turpinās."
Tostarp Lielbritānijā, attiecībā uz paša ekspremjera lomu Irākas kara izraisīšanā, valda nosodošs viedoklis.
Gandrīz ceturtā daļa britu vēlas, lai Blērs tiktu tiesāts saistībā ar Irākas karu, liecina svētdien publiskotā aptauja.
Kā secināts sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "YouGov" ziņojumā, kas tapis pēc laikraksta "Sunday Times" pasūtījuma, 23% apjautāto uzskata, ka pret Blēru būtu jāizvirza apsūdzības par kara noziegumiem.
Turklāt 52% respondentu domā, ka Blērs apzināti maldinājis valsti pirms 2003.gada iebrukuma.
Vairums apjautāto ir pārliecināti - ekspremjers zinājis, ka Irākas diktatoram Sadamam Huseinam nav bijuši masu iznīcināšanas ieroču.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
