Šo valstu diplomāti atgādina, ka, pieaugot militārajiem izdevumiem, parasti arvien pašpārliecinātāka kļūst Ķīnas diplomātu uzstāšanās par strīdīgiem teritoriāliem vai starptautiskās tirdzniecības jautājumiem.
Ķīnas parlamenta pārstāvis Li Žaosiņs informējis, ka izdevumi aizsardzības jomā pieaugs no 532 miljarda juaņu (41,02 miljardiem latu) 2010. gadā līdz 601 miljardam juaņu (46,2 miljardiem latu) 2011.gadā.
Šāds paziņojums izplatīts dienu pirms ikgadējā Nacionālā tautas kongresa, kurā Komunistiskā partija iepazīstinās ar piecgades plānu.
Pēdējo gadu laikā Ķīna aizvien vairāk uzmanības pievērš savai armijai, kas raisījis bažas vairākās reģiona valstīs. Japāna pagājušajā nedēļā vairākkārt fiksējusi ķīniešu gaisa spēku lidmašīnas netālu no salām Austrumķīnas jūrā par kurām ir teritoriāls strīds.
Paskaidrojumus par Ķīnas patruļkuģu agresīvo uzvedību pie abu valstu jūras robežas no Pekinas gaida arī Filipīnu valdība.
"Nav šaubu, ka Ķīnas Tautas armija iemanto arvien lielāku ietekmi un vēlas šo ziņu nodot arī nacionālistiski noskaņotajai sabiedrības daļai, ka armija kļūst arvien stiprāka," uzskata Austrālijas politoloģe Rorija Medkalfa.
Tomēr novērotāji atzīst, ka militāra konflikta iespējamība attiecībā uz strīdīgajām teritorijām pagaidām nav liela. Ķīnas pirmā prioritāte arvien ir ekonomiskā izaugsme.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
