Turpinot portāla Delfi un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kopīgo projektu par 100 dārgumiem Latvijas mākslas muzejā, kā sešpadsmito dārgumu no muzejiem eksperti piedāvā Pītera de Moleina eļļas gleznu Ainava ar tiltiņu, kas datējama ar 1652. gadu.

Holandiešu gleznotājs un grafiķis Pīters de Moleins (Pieter de Molyn, 1595-1661) dzimis Londonā, bet no 1616. gada strādājis Hārlemā - tālaika Holandes mākslas centrā, kur pulcējās daudzi pazīstami gleznotāji.

Ietekmējies no Abrahama Blūmārta, Jana van Hoijena un Esaiasa van de Veldes. Gleznojis ainavas un sadzīves ainas, bet savā vēlākajā darbībā gūst lielāku ievērību kā zīmētājs un gravieris. De Moleina un van de Veldes ietekmē Hārlemā pat izveidojas plaša ainavistu skola, un tā kļuva par jaunās reālistiskās ainavas centru.

Darbs Ainava ar tiltiņu tapis pēc zīmējuma dabā, un tajā attēlota vieta Hēmstedē, netālu no Hārlemas, ko mākslinieks zīmējis un gleznojis ne vienu reizi vien. Var saskatīt, kā tonālais zīmējums pārtapis tonālajā gleznā.

Uz zema, līdzena horizonta fona attēlots koka tiltiņš, uz tā - makšķernieks. Upe šķērso ainavu pa diagonāli, to bagātina daudzveidīgie augu un koku silueti. Augoša un nokaltuša koka pretstatījumam ir alegoriska nozīme.

Kā daudzās holandiešu ainavās, arī šeit debesis ir mākoņainas. Gleznas kopējo kolorītu veido brūnie, zaļganie un pelēkie toņi, kurus papildina makšķernieka apģērba klusināti sarkanā krāsa.

Holandes mākslā ainava ir viens no izplatītākajiem žanriem, kas sākotnēji attīstījās kā fons reliģiskai, mitoloģiskai vai vēsturiskai kompozīcijai.

XVII gadsimta pirmajā pusē holandiešu gleznotāji izveidoja vienkāršu, dzimtajai zemei raksturīgu ainavu ar atturīgu kolorītu - tā pamatā bija brūnu un pelēku toņu spēle. Gadsimta otrajā pusē glezniecībā ienāca arī meža un kalnu skati. Holandiešiem raksturīga reāli poētiska dabas izjūta.

Ainava ar tiltiņu muzeja kolekcijā ir kopš 1905. gada, kad tā tur nonākusi no Frīdriha Vilhelma Brederlo kolekcijas. Glezna šobrīd apskatāma Mākslas muzejā Rīgas birža, bet ar visiem iepriekš apskatītajiem Latvijas muzeju dārgumiem var iepazīties šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!