Vēstuli, kuras kopija nonākusi "Daily Telegraph" rīcībā, parakstījuši Beļģijas, Francijas, Igaunijas, Itālijas, Latvijas, Lietuvas, Luksembburgas, Nīderlandes, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas ārlietu ministri. Vēstule ir datēta ar 8.decembri.
"Mēs vēlētos piedāvāt dažus ierosinājumus, kā varētu uzlabot dienesta darbu," teikts vēstulē.
ES valstu ārlietu ministri ir neapmierināti ar to, ka viņu ikmēneša sanāksmes, kuras vada Eštone, nav pietiekami labi izplānotas un to dalībnieki pirms lēmumu pieņemšanas netiek pietiekami iepazīstināti ar dokumentu projektiem, raksta "Daily Telegraph".
Būtu jāizpēta veidi, kā vēl vairāk optimizēt politisko prioritāšu identificēšanu," sacīts vēstulē. "Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) varētu dot regulārākus uzdevumus.. dokumentu izstrādāšanā, lai ar tiem varētu pietiekami iepazīties pirms sanāksmēm," teikts vēstulē.
Kāds diplomāts no vienas no šīm 12 ES valstīm, kurš vēlējies palikt anonīms, paudis sašutumu, ka problēma ar dokumentu nesavlaicīgu sagatavošanu atkārtojas regulāri, raksta "Daily Telegraph".
"Valdībām tik tikko pietiek laika izlasīt dokumentus. Ir aizdomas, ka viņa [Eštone] to dara ar nolūku, lai dotu mums pēc iespējas mazāk laika izmaiņu izdarīšanai. Tas nav apmierinoši," "Daily Telegraph" citē diplomāta teikto.
12 ministru vēstulē arī kritizēts ES 130 pārstāvniecību visā pasaulē darbs.
"Kā varētu tās padarīt efektīvākas un caurskatāmākas, kā varētu garantēt jēgpilnu dalībvalstu iesaistīšanos?" sacīts vēstulē.
"ES delegācija [pārstāvniecība] var darboties efektīvi tikai tad, j delegācijas vadītājs laiku saņem visu nepieciešamo informāciju un var pilnībā fokusēties uz politiskajām prioritātēm," piebilsts vēstulē.
"Daily Telegraph" vēsta, ka 12 ES valstu ārlietu ministri arī ir neapmierināti ar to, ka EĀDD nav droša datortīkla, lai pārsūtītu konfidenciālus diplomātiskus dokumentus, kas ir nepieciešams diplomātiskā dienesta ikdienas darbā.
"Droša sakaru tīkla izveidei būtu jābūt svarīgai prioritātei," teikts vēstulē.
"Daily Telegraph" ziņo, ka Eštones preses sekretārs, komentējot vēstuli, teicis: "Daudzi no vēstulē minētajiem priekšlikumiem jau ir īstenoti dzīvē. EĀDD ļoti cieši un veiksmīgi sadarbojas ar pārējām institūcijām un dalībvalstīm."
EĀDD tika izveidots saskaņā ar ES Lisabonas līgumu, kas stājās spēkā 2009.gada 1.decembrī. EĀDD izveides mērķis ir veidot redzamāku, saskaņotāku un vienotāku ES ārējo darbību. Tas nozīmē efektīvāku ES darbību veidojot attiecības gan ar ES stratēģiskajiem partneriem, gan ar citām trešajām valstīm un reģioniem, kā arī starptautiskajām organizācijām. Dienestam ir jāpaplašina ES mazo un vidējo dalībvalstu klātbūtne trešajās valstīs un reģionos, kur līdz šim tām nav bijusi iespēja atvērt savas vēstniecības vai konsulārās pārstāvniecības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
