Ieslodzījuma centrs, kas bija iekārtots kādas slimnīcas teritorijā netālu no Buenosairesas un tika dēvēts par "vasarnīcu", kļuvis bēdīgi slavens ar tur notikušo ieslodzīto spīdzināšanu.
Šī gada aprīlī Binjonem jau tika piespriests mūža ieslodzījums, atzīstot viņa vainu tiesību pārkāpumos, kas pastrādāti militārā režīma laikā no 1976. līdz 1983.gadam.
Vēl iepriekš Binjonem bija piespriests 25 gadu ilgs cietumsods par "nelikumīgu brīvības atņemšanu un politieslodzīto spīdzināšanu".
Binjone par Argentīnas prezidentu kļuva 1982.gadā un gadu vēlāk varu nodeva demokrātiski ievēlētajam prezidentam Raulam Alfonsinam.
Kopš 2005.gada, kad tika atcelti amnestijas likumi, Argentīnā notiesātas vairāk nekā 200 militārā režīma amatpersonas, bet izskatīšanā ir lietas, kas ierosinātas pret vēl 800 bijušajām militārpersonām un policistiem.
Cilvēktiesību aizstāvji lēš, ka tā dēvētā "netīrā kara" laikā no 1976. līdz 1983.gadam, kad valstī pie varas atradās militārā hunta, tika nogalināti vai pazuda bez vēsts 30 000 režīma pretinieku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
