"Vēlēšanas ir beigušās, ir sācies darbā pieņemšanas process. Nikolā Sarkozi vai Fransuā Olands - nav svarīgi, kuru ievēlēs 6.maijā, - viņš būs Eiropas Centrālās bankas nolīgts darbinieks, kurš regulāri atskaitīsies [Vācijas kanclerei] Angelai Merkelei," sacīja Lepēna saviem atbalstītājiem mītiņā Parīzē.
"Jūs esat brīvi pilsoņi un nobalsosiet pēc saviem ieskatiem," teica Lepēna, uzsverot, ka viņas elektorāts nav "balsu rezervuārs", un ieteica svētdien mest urnās neaizpildītus biļetenus.
"Personīgi es novērsīšos no šīs mirāžas. Mums nav ko gaidīt ne no valdošās partijas, ne no sociālistiem. Lūk, mana personīgā pārliecība," sacīja Nacionālās frontes līdere.
"Mēs svinam mūsu ārkārtīgi [labos] rezultātus prezidenta vēlēšanās. Mēs panācām, ka šajās vēlēšanās dominēja mums svarīgie jautājumi. Mēs esam kļuvuši par Francijas politiskās dzīves gravitācijas centru," teica Lepena.
22.aprīlī notikušajā Francijas prezidenta vēlēšanu kārtā Sociālistiskās partijas kandidāts Fransuā Olands ieguva 28,63% balsu, bet pašreizējo prezidentu valdošās labēji centriskās partijas "Savienība par tautas kustību" (UMP) kandidātu Nikolā Sarkozī atbalstīja 27,08% vēlētāju, un viņi sacentīsies otrajā kārtā svētdien. Trešajā vietā palika Lepēna, kuru atbalstīja 18% nobalsojušo, kas ir lielākais atbalsts, kādu Francijas prezidenta vēlēšanās jebkad ieguvis kāds galēji labējais kandidāts. Pirmajā kārtā bija vēl septiņi kandidāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
