Portāls "Delfi" piedāvā iepazīties ar dažām no jau tapušajām, vēl tikai topošajām un plānotajām lidostām, kuras citu starpā izceļas ar netradicionālu dizainu, inženiertehniskajiem, energoefektivitātes vai kādiem citiem sasniegumiem.
Tāpat sarakstā iekļauta topošā Berlīnes Brandenburgas lidosta, kas pēc pabeigšanas būs viena no lielākajām Eiropā, taču jau saņēmusi kritiku par savu necilo dizainu un novitāšu trūkumu. Kā beidzamais šeit minēts Baltijas lielākās lidostas projekts, kuru, iespējams, vēl pārveidos.
Pēdējos gados tapušās, topošās un plānotās pasaules lidostas:
Adlera lidostu Padomju Savienība atklāja 1945. gadā. Sākotnēji tā spēja apkalpot vieglās lidmašīnas, turklāt tikai ar 1956. gadu no tās tika uzsākti pirmie regulārie reisi. Ap šo laiku arī uzbūvēja pirmo lidostas ēku (pirms tam viss tās vadības centrs atradies aptuveni 20 kvadrātmetru lielā mājā). Deviņdesmitajos gados blakus esošajai lidostas ēkai uzcēla vēl vienu salīdzinoši modernu pasažieru termināli.
Jaunākā Zvaigžņu karu cienīgā dizaina termināļa būvniecība sākās pirms vairākiem gadiem, gatavojoties 2014. gadā plānotajām Soču Ziemas Olimpiskajām spēlēm. Lai gan pašas lidostas būvniecība esot pabeigta, joprojām turpinās darbi pie apkārtējās infrastruktūras pielāgošanas, tostarp vilciena pievada un jaunas šosejas izbūves.
Lidosta nodota kā pirmā un viena no svarīgākajām olimpiskās infrastruktūras sastāvdaļām, taču jau tagad kritiķi izsakās, ka tā varētu nespēt apkalpot visus lidot gribētājus. Tam kā galvenais iemesls tiek minēts fakts, ka savulaik Olimpisko spēļu laikā Atēnu lidostai bija jātiek galā ar 6000 apmeklētājiem stundā, kamēr Sočos jaunajā terminālī iespējams apkalpot gandrīz divreiz mazāk.
Tajā pat laikā lidostas izmaksas izrādījušās pat pārsteidzoši zemas. Kamēr līdzīga vēriena Sanktpēterburgas Pulkovas lidostas paplašināšanas darbi izmaksājuši 1,6 miljardus ASV dolāru, Adlera lidostas jaunbūve prasījusi vien aptuveni 200 miljonus ASV dolāru jeb astoņas reizes mazāku summu, norādīts tās mājas lapā.
Viens iemesls tam varētu būt tas, ka Soču lidosta ir privāta. Kopš 2006. gada tā ir Krievijas holdinga "Basic Element" īpašums.
Jaunzēlandes galvaspilsēta un arī tās lidosta vēl pirms desmit gadiem bija visai pelēka, taču "Gredzenu pavēlnieka" ekranizācijas graujošie panākumi ir to pārvērtuši par pasaku zemes pielūdzēju galamērķi (gandrīz visa filmas darbība filmēta Jaunzēlandes ainavās). Pilsētā parādījusies milzu Golluma statuja, bet 2010. gadā tika pabeigts jaunais lidostas terminālis "Akmens".
Kā skaidro dizaina izstrādātāji no kompānijas "Warren and Mahoney", terminālis vairāk ir uzskatāms par skulptūru, nevis ēku. ""Akmens" interjers ir nomierinoša paradīze, kas izplata siltumu, bet vienlaikus tam ir kvēlojošs eksterjers, kas pauž Velingtonas bagātīgo kultūru, krāšņo vidi un seno vēsturi," teikts viņu mājas lapā.
Lai gan vizuāli "Akmens" gan krāsu, gan materiālu ziņā atšķiras no vecā termināļa, tas nav paredzēts kādam īpašam nolūkam. Tas ir piebūvēts, lai dubultotu lidostas iespējamo apkalpoto pasažieru skaitu līdz 1000 pasažieriem stundā.
Urugvajas galvaspilsētas Montevideo lidostas pirmais terminālis, kas tagad ir nodots kravu pārvadātāju rīcībā, atklāts jau 1947. gadā. Darbs pie jaunā termināļa sākās 2007. gadā, izvirzot to par vienu no prioritārajiem Dienvidamerikas muitas savienības Mercosur industriālajiem projektiem.
Jaunās lidostas dizaina izveidei izvēlēts vietējais arhitekts Rafaels Vinolijs, bet tās izbūve kopumā izmaksājusi 165 miljonus ASV dolāru.
Lai gan ekstravagantais jumts ir teju 365 metrus garš, lidostas terminālis paredzēts pasaules standartiem visai pieticīgai 4,5 miljonu pasažieru apkalpošanai gadā un tam ir astoņi iekāpšanas sektori.
Līdzšinējā Ašgabatas jeb Ašhabadas starptautiskā lidosta Turkmenistānā pēc tā autoritatīvā līdera Gurbanguli Berdimuhamedova domām ir novecojusi, turklāt atrodas pilsētas centrā bez pienācīgām iespējām paplašināties. Šo iemeslu dēļ pirms pāris gadiem tika ierosināts būvēt jaunu lidostu ārpus pilsētas.
Tās plānotie grandiozie apmēri tiek pamati ar valsts nozīmīgo ģeogrāfisko novietojumu - tā atrodas pa vidu starp Rietumeiropas un Dienvidaustrumāzijas finanšu centriem. Tika izsludināts konkurss, kurā galvenās simpātijas ieguva kāds krievu dizaineru "Studio 44" darbs.
Šis, kā arī vairāki citi pieteikumi liecināja, ka to izstrādātāji ir uztvēruši valsts varas pārstāvju vēlmi Turkmenistānu prezentēt kā paklāju lielvalsti. Projektā paredzēts izbūvēt ne tikai milzu lidostas jumtu lidojošā paklāja formā, bet tuksneša valstij netipiskus milzīgus baseinus ar strūklakām. Tāpat projekts paredz atsevišķus iekāpšanas sektorus īpaši svarīgām personām (attēlā ap strūklakām).
Ataturka starptautiskā lidosta ir Turcijas lielākā lidosta un valsts lidsabiedrības "Turkish Airlines" galvenā bāze. Lai gan pati lidosta ir sena, ievērību izpelnījušās salīdzinoši nesen izbūvētās uzgaidāmās telpas luksusa un biznesa klases pasažieriem.
To dizainu izstrādājusi turku "Autoban studio". Arhitekti vēlējušies lidostas kopējā čaulā izveidot vairākas mazākas, kas dienā varētu uzņemt līdz pat 2000 cilvēkiem.
Šajā termināļa daļā dizaineri paredzējuši vietas restorānam, tējas dārzam, kino, bibliotēkai un atpūtas telpām, kurās var pat pagulēt. Savukārt sienas un arkas slēpj gudrās tehnoloģijas, kas paredzētas gaismas, siltuma, mūzikas un ventilācijas regulēšanai.
Japānas dienvidu pilsētas Kitakjusju jaunā lidosta atklāta 2006. gadā. Līdz šim pilsētu ar pārējo Japānu pa gaisa ceļiem savienoja vien neliels lidlauks, kura izplešanos ierobežoja dzīvojamie rajoni un kalni. Tajā bija salīdzinoši īss skrejceļš, kas ļāva nosēsties vienīgi mazām lidmašīnām.
Jauno lidostu uzsāka būvēt 1994. gadā, taču tā kā sākotnēji bija nepieciešama mākslīgās salas izveidošana, tad tās būvniecība ievilkās. 2008. gadā tā kļuva par starptautisku lidostu, uzsākot regulāru Dienvidkorejas zemo cenu aviosabiedrības "Jeju Air" reisu apkalpošanu.
Šobrīd tiek apsvērta lidostas skrejceļa pagarināšana, ko pieļauj relatīvi mazais septiņu metru dziļums ap salu. Tāpat tiek domāts par vilciena pievada izveidi, ja lidostas pasažieru skaits turpinās augt līdzšinējā ātrumā.
Patlaban lielākie lidostas izmantotāji ir kravu pārvadātāji, tostarp "Toyota". Turpat blakus 2,1 kilometru garajam tiltam, kas savieno mākslīgo salu ar pārējo Japānu, atrodas viena no valsts autobūves giganta rūpnīcām.
Pirms astoņiem gadiem Kataras valdība paziņoja , ka izvēlējusies darbu veicēju Jaunās Dohas lidostas būvniecībai. Jaunajai lidostai vajadzēja padarīt Kataru par vadošo reģionālo aviācijas krustpunktu (joprojām viņu gan pasažieru, gan kravu pārvadājumu ziņā apsteidz Dubajas Starptautiskā lidosta).
Pateicoties straujai Persijas līča valstu ekonomiskajai izaugsmei, tika nosprausts ambiciozs plāns pirmās divas būvniecības kārtas (attēlā augšā - centrālā ēka un divi sānu termināļi) pabeigt jau 2012. gada sākumā, bet trešo (attēlā augšā - sazarotais terminālis) - 2015. gadā. Vēlāk ekonomikas lejupslīdes dēļ 2012. gada sākuma termiņš tika pagarināts līdz zīmīgajam 2012. gada 12. decembrim, taču nesen tas atkal pārlikts tālāk, konkrētus datumus vairs neminot.
Plānots, ka tajā būs divi garākie pasažieru pārvadājumiem paredzētie skrejceļi pasaulē un lidosta varēs apkalpot līdz pat 24 miljoniem pasažieru gadā. Kad tiks pabeigta tās trešā kārta, visos termināļos vienlaikus būs iespējams apkalpot pat 93 miljonus pasažieru.
Lidosta daļēji izbūvēta uz jūrai atgūtas zemes, kā arī bijušās izgāztuves teritorijā.
Pērn atklātais lidostas otrais terminālis ir viens no retajiem pasaulē, kurā atrodas arī akreditēts muzejs. Līdz ar to hipiju un pasaules pilsoņu mekas Sanfrancisko lidostā māksla ir sastopama visapkārt - gan iekšā, gan ārpus tās. Māksliniecisku sajūtu rada arī pašas ēkas arhitektūras elementi. Laminēta stikla paneļi, kas ietver galveno zāli maina krāsu, atkarībā no katra pasažiera skatu punkta.
Vienlaikus šis terminālis ir viens no ''zaļākajiem'' lidostu infrastruktūras objektiem pasaulē. Tajā izmantotas dažādas pārstrādātas iepriekš nojauktā termināļa detaļas, tualetē tiek izmantots attīrīts ūdens, bet visas lidostas motorizētās funkcijas nodrošina ar elektrību darbināmi transporta līdzekļi. Savukārt pasažieriem bez maksas pēc drošības pārbaužu iziešanas ir iespējams papildināt tukšās ūdens pudeles.
Šajā terminālī atrodama arī jogas istaba ar spoguļiem un vingrojumiem nepieciešamajiem paklājiņiem. Tāpat tur pieejama virkne ar vietējo mazo ražotāju veikaliņiem un ēstuvēm.
Džeimsa Ārmstronga Ričardsona Starptautiskā lidosta, saukta arī par Vinipegas Starptautisko lidostu, jaunu termināli atvēra pirms gada. Kanādas centrālā rajona lielākās lidostas otrais terminālis tūristu un arhitektu vidū jau iemantojis atpazīstamību ārkārtīgi gaišā interjera dēļ, kurā dominē stikls un caurspīdīga plastika.
Arī ēkas ārējās sienas gandrīz pilnībā veido stikls, minimalizējot tās elektrības patēriņu, kā arī uz pusi samazinot siltumnīcas efektu radošās gāzes izmešus, salīdzinot ar citām līdzīgām ēkām. Šī arhitektūras šedevra autors ir arī slaveno Malaizijas Petronas torņu radītājs Cēzars Pelli.
Gandrīz 600 miljonus ASV dolāru vērtais rekonstrukcijas projekts ilga desmit gadus un uzskatāms par lielāko infrastruktūras projektu Vinipegas vēsturē. Tā laikā tika uzbūvēts jauns automašīnu stāvlaukums, un 51 000 kvadrātmetru liela termināla ēka. Paredzēts, ka patreizējo gadā apkalpoto pasažieru skaitu (3,4 miljoni) līdz 2020. gadam lidosta palielinās par vismaz miljonu.
Pirmie lidostas pasažieri bija Apvienotās Karalistes un britu aizjūras domīniju (tostarp Kanādas) karaliene Elizabete II un Edinburgas hercogs, princis Filips.
Pērnā gada pavasarī divu ASV pilsētu Roli un Durhamas kopīgi pārvaldītajā lidostā atvēra jaunu termināli, kurš ieguvis ievērību tiešu arhitektu aprindās. "Tā jumts atgādina vilni, bet iekštelpu koka konstrukcijas vedina domāt par siltu māju sajūtu," vēsta dizaina izstrādātāji "Fentress Architects".
Labi pamanāmas līmēta koka balstu un siju konstrukcijas lidostā izvēlētas, lai tādējādi atspoguļotu reģiona senās mēbeļu meistaru tradīcijas. Tāpat viscaur lidostas tekstīlijās, piemēram, paklājos attēlotas modernizētas DNS virknes, kas reprezentē vietējās pētniecības aģentūras darbu.
Paredzams, ka nākamā gada pavasarī, atklājot Berlīnes Brandenburgas lidostu, trīs citas Berlīnes lidostas savu darbību pārtrauks. Lidostu ārpus pilsētas centra, kura aizvietotu esošās, sāka plānot jau drīz pēc Vācijas apvienošanās, bet darbi regulāri iekavējās. Pērn jau tika pārcelts sākotnējais lidostas atklāšanas datums, kas projekta sākumā 1996. gadā tika plānots šā gada jūnijā.
Viena no Eiropas izmēros lielākajām jaunbūvēm pašu berlīniešu vidū izraisījusi neapmierinātību, jo atradīsies tālāk no pilsētas centra, kā, piemēram, pilsētas ieskautā Tēgeles lidosta. Turklāt tā neizceļas ne ar kādiem dizaina vai stila jaunievedumiem. Par spīti vietējo iedzīvotāju satraukumam par attāluma pieaugumu, zem lidostas ir izbūvēta vilcienu stacija ar sešiem sliežu ceļiem, no kuras uz Berlīnes centru būs iespējams nokļūt 20 minūtēs.
Starptautiskajiem pasažieriem gan triju lidostu apvienošana vienā dos ievērojamus uzlabojumus un vienkāršāku ceļojumu plānošanu. Sagaidāms, ka pirmajā gadā tā apkalpos ap 27 miljoniem pasažieru, bet pāris gadu laikā šis skaitlis varētu pieaugt līdz 45 miljoniem. Jau šobrīd potenciālu sadarbību ar lidostu pieteikušas vairāk kā sešdesmit aviokompānijas.
Esošā lidosta pabeigta 1974. gadā, taču strauja tās attīstība notika tikai pēc neatkarības gadiem, kad no 1994. gada līdz 2004. gadam lidostas apkalpoto pasažieru skaits pieauga trīskārši, pirmo reizi sasniedzot vienu miljonu gadā. Pasažieru skaits turpināja augt līdz pat šim gadam, piemēram, pērn pārsniedzot 5,1 miljonu gadā.
Tiek uzskatīts, ka patlaban lidosta jau ir pārsniegusi savu paredzēto apkalpojamo pasažieru skaitu (kas esot 3,5 miljoni gadā), tāpēc jau pirms vairākiem gadiem tika izteikts priekšlikums lidostu ievērojami pārbūvēt. Pēc attīstības projekta pabeigšanas paredzēts, ka tā spēs uzņemt 10 līdz 12 miljonus pasažieru gadā. Kopējā lidostas attīstības vīzija ir izstrādāta tā, lai ilgtermiņā būtu iespējams attīstīt infrastruktūru, kas vēl tālākā nākotnē apkalpotu līdz pat 20 miljoniem pasažieru gadā.
Lai arī šogad pasažieru skaits esot samazinājies, plāns par plašāka termināļa izbūvi nav atlikts, un pašlaik top tā tehniskais projekts, šonedēļ pavēstīja jaunais valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks.
Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs. Tās vienīgā īpašniece ir valsts. Pērn gadā kopumā lidosta apkalpoja 5,107 miljonus pasažieru, kas bija par 9,5% vairāk nekā 2010.gadā. Savukārt apkalpoto gaisa kuģu skaits pērn pieauga par 7% (72 855 gaisa kuģi) un apkalpoto kravu skaits - par 3% (12 665 tonnas).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
