Ēģiptes prezidents Mohameds Mursi uzstājoties valsts televīzijā otrdienas vakarā atkārtoti noraidījis armijas ultimātu, lai izveidojušos krīzi varētu atrisināt līdz trešdienai, ziņo raidsabiedrība BBC.
Viņš uzsver, ka joprojām ir valsts likumīgi ievēlētais prezidents un aicina protestētājus nomierināties. Tikmēr iedzīvotāju protesti Kairā kļūst arvien asiņaināki.
Nezināmi uzbrucēji otrdienas naktī pie Kairas universitātes atklājuši uguni uz Mursi atbalstītāju mītiņu, nogalinot vismaz 16 cilvēkus un vēl 200 ievainojot.
Citviet Kairā abu pušu atbalstītāju sadursmēs otrdienas naktī nogalināti vēl vairāki cilvēki.
Jau ziņots otrdien beidzās termiņš opozīcijas izvirzītajai prasība no amata nekavējoties atkāpties prezidentam Mohamedam Mursi. Protestētāji solīja ultimāta neizpildīšanas gadījumā vakarā doties uz prezidenta pili.
Savukārt trešdien vakarā paies 48 stundas, kuras prezidentam, lai "izpildītu tautas prasības", deva armija. Pretējā gadījumā militāristi paši solīja valstī nodrošināt kārtību. Mursi šo ultimātu noraidīja.
Armijas mērķis nav varas pārņemšana - ultimāta mērķis ir aicināt visas puses atrast kopsaucēju, pirmdien rakstiskā paziņojumā skaidroja armijas pārstāvis pulkvedis Ahmeds Ali. Viņš uzsvēra, ka bruņotie spēki necenšas iekļūt politiskajā un varas aprindās.
Norādot, ka nevēlas tiešu lomu valsts politikā, ģenerāļi tomēr izdara spiedienu uz Ēģiptes pirmo demokrātiski ievēlēto prezidentu Mursi, lai tas pārstrukturizētu savu valdību, norāda raidsabiedrība CNN.
Šie pasākumi varētu ietvert organizācijas "Musulmaņu brālība" ietekmes uz valdību samazināšanu un ārkārtas prezidenta, un parlamenta vēlēšanu sasaukšanu, CNN atklāja augsta ranga valdības amatpersonām tuvu stāvoši avoti.
Svētdien Ēģiptes galvaspilsētā Kairā notika Mursi pretinieku mītiņš, kas bija lielākais masu pasākums kopš 2011. gada revolūcijas, kad no amata tika gāzts ilggadējais valsts vadītājs Hosni Mubaraks.
Protestētāji visā Ēģiptē pārmet Mursi, ka kopš ievēlēšanas pirms gada, viņš nav ticis galā ar ekonomiskajām un drošības problēmām. Prezidenta atbalstītāji tikmēr norāda, ka tam ir vajadzīgs vairāk laika.
Prezidents trešdien uzrunā brīdināja, ka tautas šķelšanās var "paralizēt" Ēģipti. Mursi par valsts galvu kļuva pagājušā gada 30. jūnijā pēc tam, kad uzvarēja pirmās brīvajās vēlēšanās pēc Mubaraka gāšanas.
Pirmo prezidentūras gadu ir pavadījuši politiskie nemieri un grimstoša ekonomika.
Vēlēšanās Mursi ieguva 51,7% balsu, sīvā konkurencē uzvarot Mubaraka pēdējo premjerministru Ahmedu Šafiku. Mursi kritiķi pārmet viņam valsts polarizēšanu un Musulmaņu brālības interešu stādīšanu augstāk par valsts interesēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
