Foto: Reuters/Scanpix
Pamplonā Svētā Fermina vēršu skrējienu festivālā sestdien izcēlusies drūzmēšanās, pēc kuras slimnīcā nācies nogādāt vismaz 21 cilvēku, ziņo amatpersonas.

Drūzma izcēlās pie ieejas vēršu cīņu arēnā, kur noslēdzas tradicionālais skrējiens. Tā norobežoja ceļu satrakotajiem dzīvniekiem uz arēnu. Iestrēgušos skrējiena dalībniekus pārņēma panika, un tie centās izkļūt no drūzmas rāpjoties pāri cits citam.

Divi no sešiem vēršiem, kas piedalījās skrējienā, drāzās pāri cilvēku kaudzei, kas atradās to ceļā, savainojot dažus pakritušos.

Pārējos vēršus izdevās novadīt uz arēnas rezerves ieejām.

Vairāki cilvēki zem vēršu nagiem pakļuva arī paša 850 metrus garā skrējiena laikā.

Viens no cietušajiem – kāds 19 gadus vecs jauneklis no Vitorijas – ir smagā stāvoklī. Arī kāds īrs cietis visai smagi.

Deviņu dienu ilgais festivāls sākās pagājušajā sestdienā ar grandiozām atklāšanas svinībām, kurās piedalījās tūkstošiem spāņu un ārvalstu tūristu. Līdz sestdienai festivālā bija jau cietuši 22 skrējienu dalībnieki.

Vēršu skrējieni Pamplonā notiek kopš 1911.gada. Katru rītu plkst.8 seši cīņu vērši tiek izlaisti brīvībā senās pilsētas centra ielās. Viņi skrien 850 metrus garu distanci līdz arēnai, kur vakarā tos nogalina vēršu cīņās, bet vēlāk to gaļu servē pilsētas restorānos. Drosminieki skrien līdzās vēršiem, apbruņojušies ar sarullētām avīzēm, tomēr daudzi dalībnieki pārkāpj noteikumus un pieskaras dzīvniekiem ar rokām.

Tiek uzskatīts, ka vēršu skrējieni sākušies 16.gadsimtā. Pasākums kļuva slavens pēc tam, kad Ernests Hemingvejs to 1926.gadā aprakstīja romānā "Un saule lec", un tagad uz pilsētu, kur dzīvo ap 200 000 cilvēku, ik gadu dodas simtiem tūkstošu apmeklētāju no visas pasaules. Turklāt vēl vairāki miljoni cilvēku pie televīzijas ekrāniem ik gadu vēro atklāšanas ceremoniju un ikrīta vēršu skrējienus.

Bīstamie skrējieni vidēji ilgst nepilnas četras minūtes, un pieredzējušākie dalībnieki pirms tā skaita lūgšanu Svētajam Ferminam.

Pirms bīstamā skrējiena pasākuma organizatori lūdz pārliecināties, ka iepriekš nav lietots pārlieku daudz alkohola un ir sanācis kārtīgi izgulēties.

Līdzās vēršu skrējieniem festivāls piedāvā arī dejas un daudz, daudz alkohola.

Kopš 1911.gada vēršu skrējienu laikā dzīvības zaudējuši 15 cilvēki. Pēdējais nopietnākais negadījums bija pirms četriem gadiem, kad vērsis sabadīja kādu 27 gadus vecu spāni. Pagājušajā gadā festivāla laikā slimnīcās nonāca 38 cilvēki, no kuriem četrus bija sabadījuši vērši.

Vidēji ik gadu festivālā tiek ievainoti 200 līdz 300 cilvēki, no kuriem pāris desmiti tiek ievietoti slimnīcā. Lielāko daļu traumu rada nevis vēršu ragi, bet pašu dalībnieku paklupšana vai pakļūšana zem dzīvnieku kājām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!