Ziemeļkoreja arī kritizē Dienvidkoreju, ka tā izmantojusi "vilcināšanās taktiku", pieprasot, lai Phenjana uzņemas atbildību par Ziemeļkorejas teritorijā esošā kompleksa slēgšanu un kompensē nodarītos finanšu zaudējumus.
"Ziemeļu puse īstenoja visus iespējamos centienus, lai nepieļautu, ka sarunām nav nekādu rezultātu, bet Dienvidu puse turpināja ieņemt augstprātīgu nostāju, panākot sarunu nonākšanu strupceļā," teikts KCNA komentārā.
"Dienvidu puse nevarēs izvairīties no atbildības par visām sekām, ko izraisījuši tās soļi, kas noveduši pie sarunu strupceļa."
Situāciju ceturtdienas sarunās, kad pusēm neizdevās vienoties par nākamās sarunu kārtas datumu, vēl nepatīkamāku padarījis tas, ka to noslēgumā delegātu starpā pat izraisījusies fiziska saķeršanās.
Sarunu noslēgumā Ziemeļkorejas delegācijas vadītājs Paks Čoļsu pavēstīja Dienvidkorejas žurnālistiem, ka Ziemeļkorejas armija varētu no jauna ieņemt pozīcijas kompleksa teritorijā, ja pusēm neizdosies panākt vienošanos.
Ziemeļkoreja savulaik pārvietoja savu armiju, lai atbrīvotu vietu industriālajam kompleksam, kas tika izveidots 2004.gadā.
Paka iepriekš neizziņotā preses konference izraisīja saķeršanos Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas delegātu starpā, pavēstīja sarunās akreditētie žurnālisti.
Kad Paks, iepriekš neizziņojot, uzradies preses telpā, 20 Ziemeļkorejas pārstāvji izslēguši liftus un nostājušies sardzē ap delegācijas vadītāju.
Pēc dažām minūtēm kāds desmits Dienvidkorejas amatpersonu atsteidzies lejā no konferences zāles, cenšoties Paku apturēt un paužot viņam nosodījumu, ka viņš ignorējis protokolu.
Akreditēto žurnālistu uzņemtajos kadros redzama grūstīšanās Seulas un Phenjanas amatpersonu starpā.
Seula noraidījusi Phenjanas kritiku, sakot, ka tai ir jāmaina attieksme un jāsniedz skaidras garantijas, ka industriālā parka darbs turpmāk netiks apturēts.
"Mūsu prasība sniegt garantijas nav kaut kas tāds, ko ziemeļkorejieši var noraidīt," piektdien sacīja Seulas Apvienošanās ministrijas preses pārstāvis Kims Hjunsuks.
Aprīlī Phenjana no Kesonas 123 fabrikām, kas pieder Dienvidkorejai, atsauca 53 000 ziemeļkorejiešu strādnieku, šo soli argumentējot ar militāro spriedzi un Seulas naidīgo izturēšanos pret Ziemeļkoreju.
Seula maija sākumā atsauca lielāko daļu uzņēmumu vadītāju.
Dienvidkoreja tagad vēlas saņemt Ziemeļkorejas garantijas, ka Phenjana turpmāk vairs vienpusējā kārtā neapturēs kompleksa darbību. Seula arī vēlas, lai Kesonas komplekss turpmāk būtu pasargāts no Phenjanas kaprīzēm.
Ziemeļkorejai šādu nosacījumu pieņemšana būs grūta, jo tas nozīmētu, ka Phenjana uzņemas atbildību par aprīlī notikušo kompleksa slēgšanu.
Ziemeļkorejas teritorijā esošais Phenjanas un Seulas valdību kopprojekts kļuvis par upuri divus mēnešu ilgušajā militārajā spriedzē, kas izraisījās pēc Ziemeļkorejas pēdējā kodolieroču izmēģinājuma šā gada februārī.
Saspīlējumam pieaugot, Phenjana teju vai ik dienu izteica draudus Dienvidkorejai un ASV. Tomēr pēdējā laikā Ziemeļkoreja ir izrādījusi samiernieciskāku nostāju, un saspīlējums Korejas pussalā ir būtiski mazinājies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
