Vācijas varasiestādes par zemu novērtējušas neonacistu grupējumu draudus, konstatēts ceturtdien izplatītā parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā, kur arī atzīts, ka drošības dienestos "nav strukturāla rasisma".
Parlamentārā izmeklēšana tika uzsākta, gaismā nākot faktiem, ka neonacistu banda, kas sevi dēvēja par Nacionālsociālistu pagrīdi (NSU), septiņu gadu laikā nogalinājusi desmit cilvēkus.
Deviņi neonacistu upuri bija turku un grieķu izcelsmes, bet policija sākotnēji kļūdaini uzskatīja, ka upuri paši piederējuši pie noziedzīgās pasaules un viņi nogalināti, bandām kārtojot savstarpējos rēķinus.
Komisija, kas tika izveidota, lai izmeklētu policijas un drošības dienestu "sistēmiskās kļūdas" šajā lietā, izskatīja 12 000 dokumentu un intervēja aptuveni 100 liecinieku. Rezultātā tapis ziņojums uz 1300 lappusēm.
Komisija ziņojumā norāda, ka neonacistu pastrādātās slepkavības ir "vēsturiski nepieredzēta katastrofa".
"Labējā spārna ekstrēmisms tika novērtēts par zemu visos līmeņos, policijas izmeklēšana bija balstīta pieņēmumā, ka turki nogalina turkus," sacīja komisijas priekšsēdētājs Sebastiāns Edati.
Vācijas drošības dienestos ir "mentalitātes problēma", norādīja Edati, kurš Bundestāgā pārstāv sociāldemokrātus.
Ja imigrantu izcelsmes policisti strādātu ar NSU slepkavību lietām, grupējums, iespējams, būtu apturēts agrāk, viņš piebilda.
Izmeklēšanas komisija vienā no savām 47 rekomendācijām iesaka darbā policijā vairāk pieņemt mazākumtautību pārstāvjus, kā arī labāk veikt policistu apmācību starpkultūru attiecību jomā.
Vienlaikus komisija atzina - nav nekādu liecību, ka policija un drošības dienesti būtu zinājuši par slepkavu patieso identitāti, "raudzījušies citā virzienā vai viņus iedrošinājuši".
"Mums nav strukturāla rasisma, bet mums policijā un drošības dienestos ir daži rasisti, un viņi no darba ir jāatlaiž," pārliecināts Edati.
Upuru ģimenes uzskata, ka ziņojums nav pietiekami kritisks.
"Viņi uzskata, ka institucionālais rasisms ir lielākā problēma, kuru šai komisijai vajadzēja apskatīt, tomēr šajā ziņojumā tas nav noticis," norādīja upuru radinieku advokāti.
Jau ziņots, ka maijā Minhenes tiesā sākās prāva lietā par NSU pastrādātajām slepkavībām.
Galvenā apsūdzētā šajā lietā ir 38 gadus vecā NSU biedre Beāte Čēpe. Prokuratūra apsūdz viņu par līdzdalību astoņu turku, viena grieķa un kādas policistes slepkavībās, kas pastrādātas laika posmā no 2000. līdz 2007.gadam. Viņas advokāti šīs apsūdzības apstrīd, norādot, ka viņa tieši slepkavībās nav bijusi iesaistīta.
Noziegumus Čēpe pastrādājusi kopā ar diviem citiem NSU biedriem - Uvi Mundlosu un Uvi Bēnhartu -, kas 2011.gada novembrī izdarīja pašnāvību, uzskata apsūdzības puse.
Čēpe tiek arī apsūdzēta par līdzdalību 15 bruņotās laupīšanās, ļaunprātīgā dedzināšanā un slepkavību mēģinājumos, kas notikuši, sarīkojot bumbu sprādzienus.
Vācijas sabiedrība 2011.gada novembrī bija satriekta, uzzinot, ka imigrantu daudzās slepkavību virkni, par kuru pastrādāšanu policisti un mediji ilgstoši aizdomās turēja ārzemnieku bandas, pastrādājuši pašmāju rasisti.
Kanclere Angela Merkele NSU slepkavību lietu nodēvējusi par "apkaunojumu" valstij.
Tas, ka slepkavību virknē ir vainojami NSU biedri, gaismā nāca tikai pēc Mundlosa un Bēnharta pašnāvības. Atbilstoši apsūdzībām Čēpe tad esot uzspridzinājusi viņu kopīgo mājokli.
Tad izmeklētāji ieguva DVD disku ar multfilmas "Rozā pantera" stilā iepriekš uzņemtu filmu, kurā NSU uzņēmās atbildību par noziegumiem.
Četras dienas pēc biedru nāves Čēpe padevās policijai.
Vācijā tik nozīmīga terorisma noziegumu lieta nav pieredzēta kopš kreiso teroristu grupējuma Sarkanās armijas frakcija (RAF) biedru notiesāšanas pirms 36 gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
