Bijušais ASV Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) līdzstrādnieks Edvards Snoudens izmantojis kolēģu paroles, lai piekļūtu daudziem slepenajiem materiāliem, kurus viņš vēlāk nopludinājis medijiem, pavēstīja informācijas avots.
Vairāki NSA darbinieki, kas Snoudenam nodevuši savas paroles, ir noskaidroti, nopratināti un atstādināti no savu līdzšinējo uzdevumu veikšanas, pastāstīja avots, kurš ir pazīstams ar slepenās informācijas nopludināšanas izmeklēšanas gaitu.
Snoudens NSA reģionālajā operāciju centrā Havaju salās esot pārliecinājis 20 līdz 25 darbiniekus atklāt viņam savus pieteikumvārdus un paroles, sakot, ka šī informācija ir vajadzīga viņa datorsistēmu analītiķa darbā, pastāstīja kāds cits avots.
Snoudens Havaju salu centrā strādāja aptuveni mēnesi pērn pavasarī un šajā laika posmā viņš varēja piekļūt tūkstošiem slepenu NSA dokumentu un tos lejuplādēt.
"Slepeno lietu pasaulē ir stingra atšķirība starp saviem cilvēkiem un nepiederošajiem. Ja jūs esat saņēmis pielaidi un, jo īpaši, ja jūs esat izgājis pārbaudi ar melu detektoru, jūs esat savs cilvēks un tiekat uzskatīts par uzticības vērtu," skaidroja Amerikāņu zinātnieku federācijas drošības jautājumu eksperts Stīvens Afterguds.
"Tas, ar ko aģentūrām ir grūti tikt skaidrībā, ir draudi no savu cilvēku puses, ar ideju, ka puisis pie blakus galda nav uzticams," viņš piebilda.
Snoudena lietas izmeklēšana uz priekšu virzās lēni, jo viņam lielā mērā ir veiksmīgi izdevies noslēpt elektroniskās pēdas, kuras varēja atstāt viņa darbošanās ar NSA materiāliem, pastāstīja avoti, kas ir pazīstami ar izmeklēšanas gaitu.
Izmeklētājiem joprojām nav skaidrības, kādai informācijai Snoudens piekļuvis un to lejuplādējis, norādīja avoti.
Ziņas, ka Snoudens izmantojis arī kolēģu paroles, pirmo reizi parādījās, kad ASV Senāta izlūkošanas komisija apstiprināja likumprojektu par izlūkdienestu datubāzu drošības nostiprināšanu.
Likumprojektā paredzēts atvēlēt slepenu summu, kas varētu būt mazāka par 100 miljoniem dolāru, lai izlūkdienesti varētu uzstādīt jaunu programmatūru, lai centieni bez vajadzīgā pilnvarojuma piekļūt un lejuplādēt slepenus materiālus tiktu pamanīti un izsekoti.
Likumprojektā arī paredzēts, ka Nacionālās izlūkošanas direktors izveido sistēmu, ka izlūkošanas apakšuzņēmēji ātri ziņo specdienestiem par gadījumiem, kad datu tīkliem piekļuvušas neautorizētas personas.
Atsaucoties uz Snoudena nopludinātajiem materiāliem, medijos pēdējā laikā parādījušās daudzas publikācijas par ASV izlūkdienestu vērienīgajām izspiegošanas programmām. Publikācijas izraisījušas spriedzi ASV attiecībās ar daudziem sabiedrotajiem. Nopietns saspīlējums radies Vašingtonas un Berlīnes attiecībās, gaismā nākot faktiem, ka ASV izspiegojušas Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas.
Savukārt britu laikraksts "The Guardian", atsaucoties uz dokumentiem, kas iegūti no Snoudena, vēstījis, ka Rietumeiropas valstu izlūkdienesti kopīgi veic masveida interneta un telefonsarunu uzraudzību, kas līdzinās ASV izlūkdienestu elektroniskās spiegošanas programmām, kuras tik asi nosodījušas Eiropas valdības. Starp valstīm, kuru izlūkdienesti sadarbībā ar britu dienestu GCHQ īsteno šādas programmas, izdevums minējis Vāciju, Franciju, Spāniju, Zviedriju un Nīderlandi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
