Jau vēstīts, ka, sākoties 2014.gadam, atcelti visi pagaidu ierobežojumi, kas liedza bulgāriem un rumāņiem brīvi izvēlēties darbavietu jebkurā no bloka dalībvalstīm.
Pagaidu ierobežojumus deviņas no dalībvalstīm - Austrija, Beļģija, Francija, Lielbritānija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Spānija un Vācija - ieviesa 2007.gadā, kad Rumānija un Bulgārija pievienojās ES.
Satraukums par iespējamo iebraucēju pieplūdumu no Bulgārijas un Rumānijas plaši izskanējis gan Lielbritānijā, gan arī Vācijā, kur kancleres Angelas Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) Bavārijas meitaspartija - Kristīgi sociālā savienība (CSU) - iesniegusi virkni priekšlikumu, lai apgrūtinātu jaunajiem ieceļotājiem pretendēšanu uz sociālajiem pabalstiem.
Tikmēr Šteinmeiers intervijā "Süddeutsche Zeitung" uzsvēris, ka "Eiropas brīvība ir pamatā mūsu idejai par Eiropu. Strādnieku pārvietošanās brīvība ir būtiska Eiropas integrācijas daļa. Vācija no tā ir daudz ieguvusi, noteikti vairāk nekā citi".
"Pašlaik daudzi jauni cilvēki no Dienvideiropas ierodas mūsu valstī, lai mācītos un strādātu. Tas mums nāk par labu, un tas palīdz arī tām valstīm, no kurām nāk viņi," norāda ministrs.
Viņam piebalsojis arī cits ietekmīgs SPD pārstāvis - Mihaels Rots, kurš intervijā tam pašam laikrakstam paziņojis, ka CSU debatēs par imigrāciju izmantojot "muļķīgus lozungus".
"CSU nav izpratuši Eiropu. Un acīmredzot tie to nemaz nevēlas," izteicies Rots, kurš šobrīd ir Ārlietu ministrijas īpašais pārstāvis Eiropas lietās. Rots piebildis, ka tas atklājies jau ilgstošajās koalīcijas sarunās pēc septembrī notikušajām vēlēšanām.
"CSU pat neapjēdz faktus šajā jautājumā," norādījis Rots, piebilstot, ka SPD esot "gatava piedāvāt konkrētu palīdzību", ja imigrācija sagadās "reālas problēmas".
Uz sociāldemokrātu izteikumiem CSU pārstāvis un Bavārijas zemes premjerministrs Horsts Zēhofers reaģējis, nosaucot tos par "absurdiem". Intervijā laikrakstam "Bild" viņš arī atgādinājis SPD kolēģiem, ka koalīcijas līgumā paredzēts jebkuru ieceļotāju no kādas citas ES dalībvalsts nosūtīt atpakaļ, ja tas 90 dienu ilgajā darba meklēšanas periodā būs pieprasījis sociālos pabalstus.
Savukārt Markuss Ferbers, kurš vada CSU pārstāvniecību Eiropas Parlamentā (EP), norādījis, ka koalīcijas sarunās panāktā vienošanās šajā jautājumā atbilst visām ES tiesību normām.
"Ikvienam ES pilsonim ļauts izmantot 90 dienas citā dalībvalstī, lai meklētu darbu. Šajā periodā viņiem nav tiesību prasīt pabalstus, un tiem jāatgriežas mājās, ja viņi nespēj darbu atrast," sarunā ar laikrakstu "Augsburger Allgemeine" ceturtdien uzsvēris Ferbers.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
