Azerbaidžāņi ir sašutuši par Kalnu Karabahas attēlojumu Latvijā izdotā ģeogrāfijas atlantā – strīdīgais reģions 2013. gada "Jaunajā pasaules ģeogrāfijas atlantā" esot minēts kā neatkarīga valsts, atsaucoties uz azerbaidžāņu diasporu Rīgā, ziņo portāls "Haqqin.az".
Kalnu Karabaha ir galvenokārt armēņu apdzīvots reģions starp Azerbaidžānu un Armēniju, kas formāli tiek uzskatīts par Azerbaidžānas teritoriju, bet "de facto" kopš deviņdesmito gadu sākuma tā ir pašpasludināta valsts, ko kontrolē Armēnija.
Par atlantu, kurš paredzēts mācībām Latvijas skolās, portāla redakciju informējuši "pamatoti sašutuši" Latvijas azerbaidžāņi, skaidro vietne. "Ceram, ka Ārlietu ministrija un Azerbaidžānas vēstniecība Latvijā nepaliks vienaldzīgi pret šo provokāciju," raksta "Haqqin.az".
Tikmēr citādi uz šo ziņu reaģē armēņu puse. "Kā jau bija sagaidāms, Azerbaidžāna atkal ceļ nepamatotu troksni par šo lietu," raksta interneta vietne "Times.am". "Azerbaidžāņi nav spējīgi saprast", ka Kalnu Karabahai "nav nekāda sakara ar Azerbaidžānu", kaut visai pasaulei tas ir "acīmredzams fakts", turpina medijs.
Iepazīstoties ar minēto atlantu, portāls "Delfi" secina, ka uzziņu sadaļā "Valstis un teritorijas" pie Kalnu Karabahas šķirkļa skaidri ir norādīts, kā tā ir "pašpasludināta valsts - de iure Azerbaidžānas sastāvdaļa", turklāt tā atrodama nevis pēc alfabēta, bet gan zem Azerbaidžānas šķirkļa. To apstiprina arī kartes izdevēji.
Azerbaidžānas medijs varētu būt apzināti maldināts, jo diez vai vietējie azerbaidžāņi neprot izlasīt tekstu latviešu valodā, pieļauj atlanta izdevēja "Karšu izdevniecība Jāņa sēta" galvenais redaktors Jānis Turlajs, kurš sarunā ar "Delfi" norāda, ka Kalnu Karabaha arī kartē ir iezīmēta Azerbaidžānas krāsā, bet ar citu šrafējumu.
Viņš skaidro, ka izdevniecība savos atlantos iekļauj pašpasludinātus un reāli eksistējošus valstiskos veidojumus, bet tikai zem konkrētās valsts, ja teritorija nav starptautiski atzīta. Tā, piemēram, aiz Gruzijas šķirkļa seko Abhāzija un Dienvidosetija.
Azerbaidžānas diplomāti neapmierinātību ar Kalnu Karabahas iekļaušanu Latvijas izdotajās kartēs izteikuši jau teju 20 gadu, norāda Turlajs. Baku vēlas, lai Kalnu Karabaha vispār kartēs netiktu atsevišķi izcelta, viņš norāda.
Šis nav vienīgais gadījums, kad politiskie uzskati un vēsturiskie strīdi liek diplomātiem iejaukties kartogrāfu darbā. "Jāņa sētai" ir zvanījuši arī Ķīnas pārstāvji, kuri vēlas, lai Taivāna tiktu attēlota vienā krāsā ar Ķīnas Tautas Republiku. Savukārt, izdodot kartes Krievijā, jārēķinās, ka Gruzijas teritorijā pašpasludinātā Abhāzija un Dienvidosetija jānorāda kā neatkarīgas valstis, skaidro Turlajs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
