Foto: PantherMedia/Scanpix

Svaigēšana ir uztura veids, kas paredz uzturā lietot tikai svaigus produktus. Parasti šāda uztura atbalstītāji lieto tikai augu valsts produktus, retos gadījumos cilvēki ēd arī olas, gaļu, zivis un pienu. Kamēr svaigēdāji ir pārliecināti par to, ka atteikšanās no ēdiena karsēšanas un pārstrādes palīdz uzlabot veselību, uztura speciālisti uzsver, ka šādiem apgalvojumiem nav zinātniska pamatojuma.

Lai arī svaigi produkti paši par sevi ir veselīgi un daudziem cilvēkiem vajadzētu ēst vairāk augļu un dārzeņu, atteikšanās no termiski apstrādātas pārtikas nav ieteicama. Svaigēdāju uzturā bieži trūkst dažādu ļoti vajadzīgu uzturvielu un vitamīnu, bet cilvēki, kas lieto neapstrādātus dzīvnieku valsts produktus, pakļauj sevi dažādu slimību riskam.

Ēst svaigu – ko tas nozīmē un kāpēc to dara

Foto: Shutterstock
Svaigēšana ir uztura veids, kas parādījās jau 19 gadsimta sākumā, bet pēdējo gadu laikā ir iemantojis arvien lielāku popularitāti, "Authority Nutrition" skaidro uztura speciāliste Teilore Džounsa. Svaigēdāji uzskata, ka ēdiens, kas nav termiski apstrādāts, palīdz uzlabot vispārējo veselību, kā arī atbrīvoties no liekajiem kilogramiem. Tomēr jomas speciālisti ir citās domās, jo, ēdot tikai svaigus augu izcelsmes produktus, iespējams radīt draudus savai veselībai.

Svaigēšana lielākajā daļā gadījumu ir vegānisma veids, kas paredz – cilvēks uzturā lieto tikai daļēji apstrādātus vai vispār neapstrādātus produktus. Tas nozīmē, ka produkts nedrīkst būt karsēts temperatūrā, kas augstāka par 40-48 grādiem pēc Celsija skalas. Tāpat pārtikas produkti nedrīkst būt attīrīti, bagātināti, pasterizēti vai jebkādā citā veidā apstrādāti. Arī pesticīdu lietošana skaitās kā produktu apstrāde.

Svaigēdāji izmanto citas pārtikas produktu sagatavošanas metodes, piemēram, sulas izspiešana, sasmalcināšana, dehidrēšana, mērcēšana un diedzēšana. Līdzīgi kā vegāni, svaigēdāji parasti izmanto tikai augu izcelsmes pārtikas produktus – augļus, dārzeņus sēklas un riekstus. Tomēr ir svaigēdāji, kas uzturā lieto jēlas olas, piena produktus. Ļoti maz ir tādu svaigēdāju, kas lieto arī jēlu gaļu un zivis. Jāpiebilst, ka svaigēdāji neatbalsta uztura bagātinātāju lietošanu – viss nepieciešamais ir jāuzņem ar pārtikas produktu palīdzību.

Svaigēšanas piekritēji uzskata, ka pārtikas produktu termiska apstrāde ir kaitīga cilvēku veselībai, jo iznīcina visus dabīgos ēdiena enzīmus, kā arī samazina "dzīvības spēku", kas piemītot visiem svaigajiem, jeb "dzīvajiem" ēdieniem. Džounsa skaidro, ka svaigēdāji ir pārliecināti, ka svaigēšana palīdz atbrīvoties no liekā svara, palielināt enerģiju, izvairīties no hroniskām saslimstībām un uzlabot vispārējo veselību. Tāpat svaigēšana nenodara tik lielu ļaunumu videi.

Nav pierādījumu, ka uzlabo veselību

Foto: Shutterstock
Svaigēšanas atbalstītāji ir pārliecināti, ka atteikšanās no termiski apstrādātu pārtikas produktu lietošanas uzturā uzlabo veselības stāvokli. Džounsa gan norāda, ka šādam apgalvojumam nav nekāda zinātniska pamatojuma. Veselības uzlabošanai noderīgi ir gan svaigi, gan termiski apstrādāti produkti.

Viens no uzskatiem, kas saistīts ar termiski neapstrādātu produktu ēšanu ir, ka karsēšana pārveido tajos esošus dabiskos enzīmus. Tāpat cilvēki uzskata, ka svaigiem produktiem ir lielāka uzturvērtība. Nevienu no šiem apgalvojumiem nevar pilnībā noraidīt, bet tas nebūt nenozīmē, ka tie ir patiesi vai kaut kādā veidā saistīti ar veselības uzlabošanos, skaidro Džounsa.

Karsēšana patiešām izmaina pārtikas produktos esošos enzīmus, bet tos izmaina arī cilvēka gremošanas sistēmā esošās skābes. Tas nozīmē, ka enzīmu izmaiņas, ko rada termiska apstrāde, neietekmē veselību. Runājot par pārtikas produktos esošajām uzturvielām un vitamīniem, Džounsa norāda, ka ēdiena sildīšana var iznīcināt C un B vitamīnus, bet tajā pat laikā tā veicina citu nozīmīgu vielu uzsūkšanos organismā. Tas nozīmē, ka visu nepieciešamo vislabāk ir uzņemt, uzturā lietojot gan svaigus, gan termiski apstrādātus pārtikas produktus.

Ēst tikai svaigu var būt kaitīgi

Foto: Shutterstock
Džounsa uzsver, ka ir pārtikas produkti, kuriem termiskā apstrāde nepieciešama, lai samazinātu riskus veselībai. Piemēram, termiski apstrādājot graudaugus un pākšaugus, samazinās fitīnskābes un citu vielu daudzums. Lielos daudzumos šīs vielas bloķē dažādu minerālvielu uzsūkšanos. Tāpat karstums iznīcina dažādas kaitīgas baktērijas, kas var atrasties pārtikas produktos, īpaši gaļā un zivīs.

Arī "Live Strong" norāda, ka svaigēšana saistās ar vairākiem veselības riskiem. Ja svaigēdājs ēd tikai augu valsts izcelsmes produktus, viņam, visticamāk radīsies vitamīna B12 deficīts. Šis vitamīns atrodams tikai dzīvnieku izcelsmes produktos, kā arī tādos, kas bagātināti ar šo vitamīnu. Tā kā svaigēdāji nelieto apstrādātus produktus, kā arī nelieto uztura bagātinātājus, viņiem nav iespējas šo vitamīnu uzņemt.

Tāpat svaigēdājiem ir jāpievērš pastiprināta uzmanība tam, lai uzņemtu pietiekami daudz taukvielu – pētījumi liecina, ka daudzi tās uzņem par maz. Ēdot tikai svaigus produktus un atsakoties no dzīvnieku izcelsmes produktiem, cilvēkam var rasties kalcija, D vitamīna un citu nepieciešamu vielu deficīts. Tas mazina kaulu blīvumu un var radīt daudz citu veselības problēmu.

Neatsakies no svaigiem produktiem

Foto: Shutterstock
Lai arī tikai svaigu produktu ēšana var kaitēt tavai veselībai, no tiem attiekties nedrīkst. Mūsdienās ļoti daudzi cilvēki ēd pārāk maz svaigu augļu un dārzeņu, un viņiem tos patiešām vajadzētu ēst vairāk. "Prevention" skaidro, ka veselīga uztura noslēpums ir sabalansētība, tāpēc nevajadzētu aizrauties un no uztura pavisam izslēgt svaigus vai termiski apstrādātus pārtikas produktus.

Ir daudz pētījumu, kas pierāda svaigu produktu pozitīvo ietekmi uz cilvēka veselību, tomēr vienmēr ir jāpatur prātā tas, ka uzturam jābūt sabalansētam un ar to jāuzņem pēc iespējas vairāk nepieciešamo uzturvielu un vitamīnu. Daļa no tiem ir pieejama svaigos, bet daļa termiski apstrādātos produktos.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!