Sprādzieni notikuši vismaz trijās vietās, arī veikalu rajonā Buguras apgabalā, ziņo Siņdzjanas valdības tīmekļa vietne "Tianshan".
Vietnes materiālā nav teikts, kas sprādzienu izraisījis un tieši cik cilvēki ievainoti.
Pērn Siņdzjanā sadursmēs starp vietējiem iedzīvotājiem un drošības struktūrām, kā arī uzbrukumos, kas tīši bijuši vērsti pret mierīgajiem iedzīvotājiem, nogalināti vairāk nekā 200 cilvēku.
Pekina Siņdzjanas vardarbībā vaino "teroristu" grupējumus, bet cilvēktiesību aktīvisti norāda, ka reģionā vairojas neapmierinātība represiju dēļ kultūras un reliģijas jomās.
Siņdzjanas pamatiedzīvotāji ir uiguri, un province tiek uzskatīta par Ķīnas tirdzniecības un energotirgus logu uz Vidusāziju. Reģionā ir arī bagātas gāzes un derīgo izrakteņu atradnes un auglīgas lauksaimniecības zemes.
Gandrīz puse no Siņdzjanas reģiona 20 miljonus lielā iedzīvotāju kopskaita joprojām ir uiguri, tomēr reģionā tiek iepludināts aizvien lielāks etnisko ķīniešu skaits. Ja 1949.gadā ķīniešu īpatsvars Siņdzjanā bija seši procenti, tad šobrīd tas jau pārsniedzis 40%.
Uiguru vairums ir musulmaņi, un rakstībā viņi izmanto arābu alfabētu.
Siņdzjanā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados neilgus laika posmus pastāvēja uiguru valsts, kas pazīstama kā Austrumturkestānas republika. Taču 1949.gadā tā tika varmācīgi iekļauta komunistiskās Ķīnas sastāvā.
Uiguri apsūdz Pekinu centienos iznīdēt viņu savdabīgo kultūru, un pēdējā laikā provincē arvien biežāk uzliesmo vardarbīgi incidenti, kuros Ķīnas varasiestādes vaino uiguru separātistus un islāmistus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
