Turcija ir gatava "maksāt cenu", ja tiks atzīta tās vaina pirms 100 gadiem notikušajās armēņu masu slepkavībās, paziņoja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
Ja vēsturnieki atzīs, ka Turcija ir vainīga Pirmā pasaules kara gados notikušajos armēņu slaktiņos, tā spers nepieciešamos soļus, ceturtdien vakarā intervijā tiešajā ēterā valsts telekanālā TRT sacīja prezidents.
"Ja rezultāti tiešām atklās, ka mēs esam pastrādājuši noziegumu, ja mums ir jāsamaksā cena, tad mēs kā Turcija to izvērtēsim un spersim vajadzīgos soļus," norādīja Erdogans.
Pērn Erdogans, kurš tobrīd ieņēma valdības vadītāja amatu, sperot bezprecedenta soli, izteica līdzjūtību par Osmaņu impērijā notikušo armēņu masu slepkavošanu, ko Armēnija un daudzas pasaules valstis ir atzinušas par genocīdu.
Tomēr tagad intervijā Erdogans uzsvēra: "To ir neiespējami akceptēt. Mums nav pienākuma atzīt tā dēvēto armēņu genocīdu pēc kāda pavēlēm."
Viņš arī no jauna norādīja, ka masu slepkavības ir jāpēta vēsturniekiem, balstoties dokumentos un arhīvu liecībās, nevis politiķiem.
"Ja jūs esat tiešām patiesi šajā jautājumā, nodosim to vēsturniekiem. Lai vēsturnieki tiek galā ar šo jautājumu. Mēs esam atvēruši mūsu arhīvus un nodevuši vairāk nekā miljonu dokumentu," viņš sacīja.
"Ja Armēnijai ir kāds arhīvs, arī tai tas ir jāatver. Tad mēs varam apsēsties un runāt kā politiķi," viņš sacīja.
Turcijas premjerministrs Ahmets Davutoglu vēl pagājušajā nedēļā aicināja uz "jaunu sākumu" Turcijas un Armēnijas attiecībās, kas joprojām ir aizdomu un spriedzes pilnas Osmaņu impērijā notikušā armēņu genocīda dēļ.
"Es aicinu visus armēņus un ielūdzu visus tos, kas tic Turcijas un Armēnijas draudzībai, dot ieguldījumu jaunam sākumam," sacīja premjers. "Vienīgi laužot tabu, mēs varam cerēt, ka tiks risinātas problēmas ap milzīgo traumu, kas 1915.gadā iesaldēja laiku."
Tiesa gan, vēl šomēnes Erdogans solīja, ka "aktīvi" vērsīsies pret kampaņu, kuras mērķis ir panākt, lai Turcija atzīst armēņu genocīdu traģisko notikumu 100.gadadienā.
Neraugoties uz piesardzīgajām Turcijas valdības iniciatīvām, daudzi armēņi joprojām ar dziļām aizdomām raugās uz Ankaras nodomiem traģēdijas 100.gadadienas gadā.
Armēņu komentētāji pārmet Turcijai, ka tā cenšas aizēnot traģēdijas simtgadi, par vienu dienu agrāk pārceļot Pirmā pasaules kara Galipoles kauju piemiņas ceremoniju.
Osmaņu bruņoto spēku pretošanās šajā kaujā tiek uzskatīta par turku dižāko brīdi Pirmajā pasaules karā un vienu no svarīgākajiem notikumiem nacionālās valsts tapšanā.
Kaut arī Galipoles ceremonija parasti tiek rīkota 25.aprīlī, šogad tā pārcelta uz 24.aprīli - tieši to pašu dienu, kad Erevānā notiks plaši genocīda simtgades piemiņas pasākumi.
Armēnijas prezidents Seržs Sargsjans nav pieņēmis Erdogana uzaicinājumu piedalīties Galipoles ceremonijā un apsūdzējis viņu centienos "novērst pasaules uzmanību no aktivitātēm, ar kurām tiek atzīmēta armēņu genocīda simtgade".
Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara gados notikušajā armēņu genocīdā atbilstoši armēņu vēsturnieku aplēsēm tika nogalināts aptuveni pusotrs miljons armēņu.
Vēsturiskajā Armēnijā, kas atrodas mūsdienu Turcijas ziemeļaustrumos, genocīdā un deportācijās armēņu kopiena tika pilnīgi iznīcināta.
Atbilstoši Ankaras versijai Pirmā pasaules kara gados kaujās un bada nāvē dzīvību zaudējis pusmiljons Osmaņu impērijas armēņu. Ankara arī noliedz, ka pret armēņiem būtu īstenots genocīds.
1915.gada 24.aprīlī Osmaņu impērijas valdība apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu zaudēja dzīvību ceļā slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
